Valdība izvērtējusi ministriju un iestāžu papildu budžeta pieprasījumus un atbalstīja pieprasījumus aptuveni 35 miljonu latu apmērā, informē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Tostarp 18 miljoni latu paredzēti ģimenes valsts pabalsta nodrošināšanai visu 2012.gadu, bet papildu 10 miljoni latu piešķirti veselības aprūpei. 1,7 miljonus latu papildus piešķirs Iekšlietu ministrijai, 1,1 miljonu latu ‒ robežas demarkācijai, 1,2 miljonus latu ‒ Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšanai, paredzot pretī nodokļu iekasēšanas uzlabošanos ēnu ekonomikas samazināšanas kontekstā.
Dombrovskis informēja, ka papildu 1,1 miljons latu piešķirts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai saistībā ar ieņēmumiem no emisiju tirdzniecības, 250 tūkstoši latu ‒ e-iepirkumu sistēmas pilnveidošanai, papildu 250 tūkstoši latu ‒ sabiedriskajiem medijiem, kā arī papildu 100 tūkstoši latu ‒ Tiesībsarga birojam.
Pēc premjera teiktā, valdība piektdien arī izskatīja konsolidācijas pasākumus, kas skar gan ieņēmumu, gan izdevumu daļu. Viņš pastāstīja, ka nākamgad no ēnu ekonomikas apkarošanas paredzēti 26 miljoni latu, papildus 25 miljoni latu plānoti no emisiju tirdzniecības. Papildu 500 tūkstošus latu iecerēts iekasēt uz nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanas, paredzot iespēju pašvaldībām iekasēt nodokli no palīgēkām.
Runājot par izdevumu samazināšanas daļu, valdības vadītājs minēja tādus pasākumus kā Aizsardzības ministrijas kuģa iegādes apmaksa 5,6 miljonu latu apmērā jau šogad, kā arī vēl papildu viena miljona latu izdevumu samazinājumu. Izdevumu samazinājums par kopumā 15 miljoniem latu paredzēts arī Satiksmes ministrijai. Plānots pārnest ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību saistītos izdevumus 2,5 miljonu latu apmērā uz 2013.gadu.
Valdība ar pašvaldībām arī plāno diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņu un sociālās drošības tīkla pasākumiem. Šie jautājumi tiks apspriesti pirmdien, 7.novembrī, Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē.
Dombrovskis joprojām neatklāja, kāda varētu būt nākamā gada budžeta konsolidācijas summa, vien norādīja, ka svarīgākais ir koncentrēties uz budžeta deficīta mērķa ‒ 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ‒ sasniegšanu.
Finanšu ministrs Andris Vilks savukārt žurnālistiem uzsvēra, ka, runājot par konsolidācijas pasākumiem, netiek izskatīta nodokļu celšana. "Nodokļu politika netiek skatīta. Stabilitāte saglabājas," viņš norādīja un piebilda, ka galveno nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas summu veido tieši izdevumu daļa.
Ministrs arī prognozēja, ka šogad budžeta ieņēmumi varētu būt par 120 miljoniem latu lielāki, nekā plānots. "Ir pamats skatīties uz to, ka, uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, arī nākamgad acīmredzot jāturpina šī tendence," viņš sacīja.
Pēc Vilka teiktā, nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas summa ir krietni mazāka nekā iepriekšējos gados un mazāka, nekā tika lēsts. "Būtiski uzlabojusies situācija Latvijas ekonomikā, un nav pamata domāt, ka nākamgad varētu būt ļoti negatīvs scenārijs, turklāt šī konsolidācija ir bāzēta uz ļoti konservatīvu pieņēmumu par to, kā attīstīsies pasaules ekonomika," paskaidroja ministrs.
Viņš arī pastāstīja, ka "dienu un nakti" par 2012.gada valsts budžetu norisinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur atsevišķās pozīcijās valdībai un aizdevējiem ir atšķirīgs skatījums. Ministrs gan pauda viedokli, ka Latvijas redzējums būtu vairāk jāņem vērā, jo "aizdevēju skats ir attālināts".
Jau ziņots, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Valdības apstiprinātais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības ietvars, uz kura pamata budžeta projekts tiek veidots, paredz, ka nākamgad Latvijas IKP pieaugs par 2,5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā. Prognozēts arī tālāks nodarbinātības pieaugums, taču FM paredz, ka darba tirgus tālāku atlabšanu var vājināt ekonomiskās attīstības palēnināšanās un iespējamais pieprasījuma kritums Latvijas galvenajos eksporta tirgos, kurus negatīvi skārusi eiro zonas parādu krīze.