Budžeta piepildīšanā FM aicina būt drosmīgākai un radošākai

Naudu demogrāfijas un izglītības problēmu risināšanai atrast ir iespējams. Finanšu ministrijai tikai problēmas risināšanai vajagot pieiet radošāk, nevis līdzšinējā formālajā manierē.

Par to ir pārliecināti Nacionālās apvienības un Reformu partijas pārstāvji, kas apvienojuši spēkus, lai pie sienas piespiestu Vienotības vadīto Finanšu ministriju.

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP) vienojušās, ka apvienos spēkus, lai nākamā gada budžetā rastu papildu finansējumu pedagogu algu pieaugumam, valsts atbalsta programmai dzimstības veicināšanai, ietverot māmiņalgu apmēra un izmaksu perioda palielināšanu, demogrāfijas fonda izveidošanai un pirmā mājokļa iegādes atbalsta programmas ģimenēm izveidei. Tāpat duets iecerējis panākt, lai 2014. gadā pakāpeniski pārtrauktu uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, pārejas posmā no šiem darījumiem būtiski palielinot valsts ienākumus, papildu ienākumu gūšanai valsts budžetā jāievieš ar pašvaldībām analoģisks ostu maksas atskaitījums.

Uzklausot šīs prasības, finanšu ministrs pauda neapmierinātību, ka abi koalīcijas partneri izveidojuši aliansi pret Vienotību, un atgādināja, ka naudas ir tieši tik, cik tās ir – kādam dodot, citam tiks atņemts. Turklāt šobrīd veidotais budžets būšot labs visai Latvijai, nevis kādai konkrētai nozarei.

Tam piekrist nevēlas ne RP, ne NA. «Finanšu ministrijai vajadzētu radošāk pieiet jautājumam. Naudu nav sarežģīti savākt, ja strādā, bet, ja tikai plāta rokas un saka, ka nav kur ņemt – tas ir skumji. Bet parasti ir tā, ja ļoti vajag, tad Finanšu ministrija naudu atrod ļoti ātri,» saka NA pārstāvis Imants Parādnieks.

NA piedāvā naudu demogrāfijas problēmu risināšanai rast, piemēram, pareizāk administrējot kapitāla un tā pieauguma nodokļus. I. Parādnieks uzskata, ka līdz šim šajos nodokļos valsts, samērojot pret notikušajiem darījumiem, ieņēmusi pārāk maz nodokļu naudas. Naudu varētu iegūt arī no azartspēlēm. I. Parādnieks uzskata, ka Vienotības paspārnē esošajai Labklājības ministrijai pietrūkstot vēlmes meklēt šim jautājumam līdzekļus un tas kombinācijā ar Finanšu ministrijas nostāju arī esot vienīgais šķērslis finanšu atrašanai.

Arī RP ir pārliecināta, ka naudu ir iespējams atrast, ja vien Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) vairāk strādātu pie ēnu ekonomikas apkarošanas un nebūtu tik pieticīgi akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozēs.

«Protams, neviens jau negrib uzlikt to latiņu tādu, ko nevar izpildīt, bet jautājums ir par to, lai būtu lielāks izaicinājums,» saka Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Tāpēc, lai gūtu dziļāku ieskatu VID iespējās un neizmantotajās rezervēs, RP frakcija šodien tiksies ar dienesta vadītāju Ināru Pētersoni.

Latvijā

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 13,1 miljards eiro, bet izdevumi - 12,5 miljardi eiro, tādējādi veidojot 607 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 58,5 miljonu eiro pārpalikumu pērn deviņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).