Jaunā Saeima skatīs Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu

11.Saeima turpinās skatīt jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, kas liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuru rocība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Par to ceturtdien vienojās parlaments, piekrītot pārņemt šo likumprojektu no 10.Saeimas.

Deputāti arī vienojās likumprojektam piešķirt steidzamību. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Vienotība") paskaidroja, ka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanos plānots ieviest no 1.janvāra, taču ārkārtas Saeimas vēlēšanu dēļ likumprojekts divus mēnešus bijis bez virzības. Lai likums laikus stātos spēkā, tam jāpiešķir steidzamība.

Reirs atzina, ka neprecizitātes likumprojektā ir saglabājušās, taču tās tiks novērstas.

Priekšlikumus jaunajam Fizisko personu mantiskā stāvokļa likumprojektam varēs iesniegt līdz 11.novembrim, savukārt otrajā galīgajā lasījumā to plānots skatīt Saeimas sēdē 24.novembrī.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā Saeima šo likumprojektu atbalstīja divos lasījumos. Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija par īpašumiem, kas pieder 2012.gada 1.janvārī, būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2012.gada 1.janvārī pulksten 00.00.

Deklarācijas būs jāiesniedz personām, kurām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.

Ziņot par saviem īpašumiem vajadzēs arī personām, kurām īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vai personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir citi finanšu instrumenti vai kapitāla daļas, kuru kopējā nominālvērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Deklarācijas obligāti attieksies uz personām, kurām skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumu Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, vai personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē arī personām, kas Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegušas aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Fiziskajām personām būs jādeklarē arī ārvalstīs piederoši transporta līdzekļi, ja to vērtība pārsniegs 50 minimālās mēnešalgas.

Likumprojekts arīdzan paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas varēs aizpildīt ikviens, kurš to vēlēsies. Likums paredz, ka persona, kura neatbilst likumā minētajiem kritērijiem, taču vēlas deklarēt savu mantisko stāvokli, to varēs darīt, lai nākotnē samazinātu iespējamu pierādīšanas pienākuma risku.

Likumprojektā arī iekļauta norma, kas paredz, ka, samaksājot nodokļa likmi 15% apmērā, varēs legalizēt ienākumus, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim.

Likumprojekta sagatavotāja FM paskaidro, ka mantiskais stāvoklis jādeklarē, lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju mantisko stāvokli.

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais