Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas Latvijā, ir jāveicina plašāka sabiedrības organizētība un iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās savu pašvaldību un valsts politiskajos procesos. Iedzīvotāji nepietiekami izmanto savas tiesības uzzināt un izmantot Eiropas Savienības (ES) sniegtās iespējas. Tā Liepājā secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Latvietis Eiropas Savienībā”.
Ar Liepājas iedzīvotājiem diskusijā tikās politikas centra „EuroCivitas” direktors Viktors Makarovs, SKDS Sociāli politisko pētījumu projektu direktore Ieva Strode, mākslinieks Igo un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija diskutēt par mūsu tautas kā vienotas valsts iespējām ES, par paveikto un tieši pretēji neizdarīto, lai Latvija ne tikai tuvinātos ES vidējam līmenim mums nozīmīgās jomās, bet arī, lai radītu un noturētu pašiem savu unikālu pozīciju pārējo ES valstu vidū.
Pirms 20 gadiem, atgūstot neatkarību, valstī būtiski mainījās „spēles noteikumi” praktiski visās jomās, gan politikā, paredzot daudz plašākas tiesības cīnīties par savu interešu ievērošanu, gan ekonomikā, daudzas jomas nododot brīvā tirgus pārziņā, gan kultūrā, daudz lielāku uzmanību pievēršot sabiedrības organizētībai un savstarpējai tolerancei. Šodien ES mums piedāvā dažādus instrumentus, lai veicinātu šos procesus ceļā uz pozitīvām pārmaiņām, tomēr to apgūšana ir atkarīga no mūsu sabiedrības organizētības un no individuālas iniciatīvas.
Ieva Strode: „Patiess prieks par Liepājas diskusijas laikā satiktajiem uzņēmīgajiem cilvēkiem un viņu interesi par Latvijas vietu Eiropā. Diskusijās izskanēja, ka iedzīvotāji iesaistās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē, organizējas un raksta projektus. Vēlu šīs aktivitātes turpināt, attīstīt, un, galvenais, nezaudēt interesi un dūšu. Minētās aktivitātes vēl vairāk veicinātu ciešāka iedzīvotāju un organizāciju sadarbība - gan savā starpā, gan ar pašvaldības, valsts un ES struktūrām.”
Viktors Makarovs: „Pēc Politiskā centra EuroCivitas veiktā pētījuma datiem apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir vairāk zaudējuši, nekā ieguvuši, Latvijai iestājoties ES. Šāda attieksme pārsvarā tiek pamatota ar valsts ekonomiskajām problēmām, pie kurām, spriežot objektīvi, ES nav vainojama. Latvijas iedzīvotāji nereti pauž skeptisku attieksmi pret ES kā politisku kopienu, pastāv neticība solidaritātei starp ES dalībvalstīm. Šāda attieksme ir saprotama, taču tā ir jāmaina uz konstruktīvāku: dalība Eiropas Savienībā ir būtisks instruments Latvijas iedzīvotāju interešu realizēšanai. Iedzīvotājiem ir jāizrāda lielāka iniciatīva un jācīnās par savām iespējām arī Eiropas mērogā.”