Austrijas atbilde uz Latvijas iesniegto notu bijušā Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieka Mihaila Golovatova lietā ir juridiski korekta, taču izgaismo politiskās solidaritātes trūkumu, uzskata ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība"), kurš pašlaik atrodas atvaļinājumā.
Ministra preses sekretāre Dace Balode aģentūru BNS informēja, ka Kristovskis ir iepazinies ar Austrijas atbildes vēstuli, augsti novērtējot operativitāti.
Pēc Kristovska domām, skaidrojums par Golovatova aizturēšanas un atbrīvošanas apstākļiem Austrijā ir juridiski formāli korekts, taču vienlaikus atbilde izgaismo Eiropas Savienības valstīm nereti piemītošo politiskās solidaritātes trūkumu, kad runa ir par Baltijas valstīm – šajā gadījumā Lietuvai – nozīmīgiem nesenās totalitārās pagātnes notikumiem, kā arī PSRS sabrukuma laikā veikto vardarbību pret civiliedzīvotājiem.
Ārlietu ministrs, līdzīgi kā ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga, norāda, ka Viļņas noziegumos apsūdzētā un ES meklēšanā izsludinātā Golovatova lietā nedrīkst ignorēt un atstāt bez ievērības lietas politisko dimensiju. "Tieši politiskās dimensijas atstāšanas novārtā dēļ Golovatova atbrīvošana ir jāvērtē kā neatbilstoša ES pamatlīguma burtam un garam," klāsta Kristovskis.
Ministrs norāda, ka Austrijai tiešām bija formāls pamats atbrīvot aizturēto, taču līdzās tam netika izmantotas arī tiesības Lietuvai izdot aizturēto atbilstoši vispārējām starptautisko tiesību normām par starptautiskā meklēšanā esošo personu arestu un izdošanu, kas darbojas arī tad, ja Eiropas aresta orderis formāli nav piemērojams.
Kristovskis cer, ka pašlaik izveidotā Lietuvas–Austrijas darba grupa veiks sīku Viļņas iedzīvotāju slepkavībā 1991.gada komunistu puča laikā apsūdzētā Golovatova lietas izpēti un secinājumi kalpos līdzīgu gadījumu novēršanai ES tiesiskajā telpā. Ir svarīgi pievērst ES dalībvalstu uzmanību šim precedentam, tāpēc ministrs uzskata, ka Baltijas valstu politiķiem jāturpina aktīva sadarbība arī pēc darba grupas slēgšanas.
Arī Latvija ir izsludinājusi starptautiskā meklēšanā vairākas personas, kas izdarījušas noziegumus 1991.gada komunistu puča laikā Latvijā, tāpēc Kristovskis aicina Latvijas tiesībsargājošās iestādes atkārtoti informēt ES dalībvalstis par starptautiskā meklēšanā izsludinātām personām, kas izdarījušas noziegumus puča laikā, un norāda, ka arī Latvija sagaida – ja šīs personas tiks notvertas, tās tiks izdotas Latvijai.
Jau vēstīts, ka Austrijas atbildes vēstuli uz Latvijas iesniegto notu bijušā Padomju Savienības Valsts drošības komitejas darbinieka Mihaila Golovatova lietā izvērtēs Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra. Ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Artis Pabriks atbildē minētos argumentus uzskata par vājiem.
Pabriks aģentūrai BNS pastāstīja, ka ir lūdzis tiesībsargājošās iestādes izvērtēt atbildes vēstulē iekļautos juridiskos aspektus, cik spēcīgi ir Austrijas argumenti, ar kādiem pamatota Golovatova atbrīvošana.
"Mēs atbildi pieņemam zināšanai, bet man šķiet, ka te ir daudz vāju argumentu un paskaidrojums nav pietiekami izsmeļošs," atzina Pabriks.