Wikileaks: Šķēle vienpersoniski izvēlējās Zatlera kandidatūru prezidenta amatam

"Oligarhi un viņu ietekmes realizētājpartijas Saeimā par nākamo prezidentu grib iecelt cilvēku "no sava vidus", kurš ir tikpat iespaidojams, cik viegli kontrolējams." Tā teikts ASV vēstniecības ziņojumos par 2007.gada prezidenta vēlēšanām Latvijā.

Par to šodien ziņo portāls tvnet.lv

Gadu pirms Indulis Emsis (ZZS) Saeimas kafejnīcā "nozaudēja" krusttēva koferīti ar 10 tūkstošiem dolāru, viņš jau plātījās ASV vēstniecei Beilijai, ka skaidri zinot, kā tiks izraudzīts Vairas Vīķes-Freibergas pēctecis 2007.gada prezidenta vēlēšanās: "Nav gaidāmas plašas publiskas diskusijas par prezidenta kandidātiem. Koalīcija pati izlems un finito.", ziņo portāls Tvnet.

Arī Krievijas vēstnieks, tolaik Kaļužnijs, sarunā ar ASV vēstnieci bija labi informēts par politiskajiem procesiem Latvijā: "Nākamajam prezidentam ir jābūt "īstam latvietim”, nevis trimdas pārstāvim. Prezidents nebūs "politiski taisnīga figūra", drīzāk cilvēks no tās vides, kas pietuvināta valdošajai koalīcijai. Nākamais prezidents būs vājāks, salīdzinot ar pašreizējo."

Kopš Kalvītis (TP) kļuva par premjeru 2005.gadā, jaunā valdības koalīcija (TP, ZZS, LPP un TB/LNNK) aktīvi meklēja Vairas Vīķes-Freibergas maiņu. Prezidenta vēlēšanu gadā Kalvītis sarunā ar ASV vēstnieci Beiliju atzīst: "Pats negrasos kļūt par prezidentu, bet jau divus gadus diskutējam ar ES komisāru Andri Piebalgu par viņa kandidēšanu. Tomēr nesekmīgi.".

Deputāts Andris Šķēle "vienpersoniski izvēlējās ārsta Valda Zatlera kandidatūru prezidenta amatam" - tā pēc 2007. gada prezidenta vēlēšanām rakstīs ASV vēstniece Beilija. "Esam pārliecināti, ka Šķēle arī iebīdīja viņam lojālo Normundu Beļski par prezidenta padomnieku, neskatoties uz pēdējā neatbilstību "valsts noslēpuma" kvalifikācijai.".

Politiskajās aprindās daudziem zināmais ārsts Valdis Zatlers tika izraudzīts kā kompromisa figūra prezidenta amatam, varas partiju elites slepenās sarunās Rīgas Zooloģiskajā dārzā 19.maijā: "Šī slepenā vienošanās norāda, ka notikuši divi paralēli procesi, lai piemuļķotu sabiedrību, ka prezidenta izvēles process ir demokrātisks. Publiski zināmais process ar iepriekš nosauktajiem prezidenta kandidātiem ir tikai teātris, jo jau sākotnēji tieši otrs – slepenais – bija ieplānots kā izšķirošs faktors jauna, koalīcijai vēlama prezidenta ievēlēšanā," rakstīs ASV vēstniecība atskaitē Vašingtonai.

Nepilnu pusgadu pēc Zatlera ievēlēšanas ASV ziņojumā teikts: "Līdz ar prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas amata pilnvaru beigām mēs zaudējām Latvijas morālo kompasu. Viņa nebaidījās darīt vairāk, nekā Satversmē pienākumos rakstīts, aizstāvot demokrātijas pamatvērtības. Zatlers nav īsti spējis uzņemties šo lomu tādēļ, ka ir maz pieredzējis politiķis, vai arī tādēļ, ka nevēlas to darīt.".

Pirmās pazīmes par Zatlera pieaugošo neatkarību no varas partijām parādās līdz ar Kalvīša valdības agonēšanu 2007.gada beigās, raksta ASV vēstniecība: "Kalvītim tuvas personas mums stāsta, ka premjers sākotnēji nav izrādījis vēlēšanos atkāpties no amata. Zatlera reakcija - tādā gadījumā viņš publiski aicināšot Kalvīti atkāpties. Kad premjers tomēr lēmis atkāpties, Zatlers rīkojies ātri, Kalvīša rīcību nosaucot par atbildīgu, tādējādi radot situāciju, lai pēdējam vairs nebūtu iespēja atgriezties," teikts ziņojumā.

Kārtējo nepateicību "saviem čomiem" Valdis Zatlers demonstrēja dažas dienas vēlāk, kad atteicās nākamo premjeru atkal izraudzīties no TP partijas rindām, vēloties kompromisu Ivara Godmaņa (LPP/LC) personā.

Gadu vēlāk (2008. gadā) ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons rakstīs Vašingtonai: "Pēdējās tikšanās laikā es ar patīkamu pārsteigumu ieraudzīju citu prezidentu Zatleru, kurš ir pārliecināts par sevi, par saviem mērķiem un uzņēmās iniciatīvu jau no mūsu sarunas sākuma. Pats svarīgākais, viņš skaidri atzina korupcijas sērgu kā tiešus draudus Latvijas drošībai, minot sadarbību ar NATO valstīm, kas balstīta uz kopīgām vērtībām, kuras Latvijai ir jātur tikpat augstā vērtē.".

2009.gada 31.martā Zatlers uzstājās televīzijā ar uzrunu tautai, skaidrojot kādēļ viņš neierosinās Saeimas atlaišanu, kā bija draudējis 14.janvārī, ja netiks izpildīti viņa uzdotie darbi deputātiem. ASV vēstniecība raksta: "Šī epizode norāda uz Zatlera politiskā prāta asuma un labu politisko padomdevēju trūkumu. Viņš gribēja to labāko. Viņš gribēja likt manīt, ka ir ievērojis cilvēku izteikto neapmierinātību. Tomēr ultimāta formā izteikti aicinājumi/darāmie darbi parlamentam var kļūt neparedzami politiskajos procesos, kas nepārtraukti mainās - kur izmaiņas vienā plāksnē rada pārmaiņas citā.".

"Jā, viņam izdevās piespiest Saeimu beidzot apstiprināt KNAB jauno šefu (Vilnīti. – red.)," teikts ASV vēstniecības ziņojumā. "Tomēr ne gluži labāko kandidātu šim amatam.".

Šā paša ASV vēstniecības ziņojuma beigās izteikts gandrīz vai aicinājums Zatleram aktīvāk iesaistīties Latvijas politiskajā dzīvē, vairojot prezidenta ieguldījumu: "Skatoties nākotnē, ir divi ceļi, kā Zatlers efektīvāk var iespaidot notikumus," teikts ziņojumā. "Latvijai vēl arvien trūkst līdera, kurš spētu tieši un atklāti sarunāties ar sabiedrību, tai plaši un izvērsti skaidrojot gaidāmos/kārtējos budžeta samazinājumus, neaizmirstot paskaidrot, kādēļ tie nepieciešami. 31.marta uzrunā tautai prezidents tikai pateica, ka tie būs sāpīgi un grūti.".

"Zatlers varētu sākt ar aicinājumu uz nacionālo vienprātību jeb kompromisu – pieciest sāpīgos lēmumus tagad, lai nākotnē būtu vieglāk. Vai būt aktīvāks ar likumdošanas iniciatīvām, piemēram, ja viņš vēlas redzēt izmaiņas priekšvēlēšanu un partiju finansēšanas likumos, iesniegt parlamentā savus likumprojektus, rosinot par tiem debates. Minētās iniciatīvas būtu daudz efektīvāki veidi, kā vairot prezidenta ietekmi un prestižu