Darba grupa, kas izvērtē lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apmēru un darba organizāciju, izstrādājusi starpziņojumu, kurā plašākai diskusijai publiskojusi savus priekšlikumus turpmākai ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai. Piedāvāti vairāki risinājumi traumpunktu un lokālo slimnīcu turpmākai darba organizācijai.
Ņemot vērā traumpunktu darbības specifiku, kad palīdzība pacientiem tiek nodrošināta ne tikai traumu, bet arī citu saslimšanu un veselības problēmu gadījumos, piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināta temperatūra, hronisku slimību saasināšanās, darba grupa ierosina tos pārdēvēt par pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP) un dalīt tos 2-3 līmeņos atbilstoši to noslogojumam, iespējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un pacientu iespējām saņemt palīdzību citās tuvu esošās ārstniecības iestādēs.
Katram PMPP būtu noteiktas obligātās prasības atbilstoši to sniegtās palīdzības līmenim.
1.līmeņa PMPP pacients ar vieglām traumām vai saslimšanām ierodas pats. Medicīnisko palīdzību atbilstoši kompetencei sniedz ārsta palīgi vai māsas. Ja pacienta stāvokli ārstniecības personas novērtē kā smagu un nepieciešama hospitalizācija, tiek izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, un pacients tiek nogādāts slimnīcā.
2.līmeņa PMPP pacientam sniedz steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos. Jānodrošina rentgenoloģiskā izmeklēšana, asins un urīna ekspresdiagnostika, glikometrija, elektrokardiogrāfija. Medicīnisko palīdzību sniedz ārsts un māsa vai ārsts un ārsta palīgs.
3.līmeņa PMPP sniedz steidzamo medicīnisko palīdzību. PMPP darba laikā ir pieejama rentgenoloģiska izmeklēšana, asins un urīna ekspresdiagnostika, glikometrija, elektrokardiogrāfija. Medicīnisko palīdzību nodrošina ķirurgs un anesteziologs vai traumatologs ortopēds un anesteziologs.
Ievērojot to, ka visās ārstniecības iestādēs, kur pašlaik atrodas traumpunkti, dienas laikā pieejama ambulatoro speciālistu palīdzība, darba grupa piedāvā vairākus risinājumus darba optimizēšanai (brīvdienās un svētku dienās PMPP turpinās strādāt 24 stundu režīmā): darbdienās laikā no plkst.8 līdz 16 PMPP dežūrē viena māsa vai ārsta palīgs, kas sniedz palīdzību pacientiem un nepieciešamības gadījumā koordinē ambulatoro speciālistu iesaistīšanos palīdzības sniegšanā, laikā no plkst.16 līdz 8 PMPP tiek finansēti pēc tāmes finansējuma, attiecīgajam veselības aprūpes centram tiek piešķirts lielāks finansējums ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, lai pagarinātu speciālistu pieņemšanas laikus līdz plkst.16; no plkst.16 līdz 8 PMPP tiek finansēti pēc tāmes finansējuma.
Attiecībā uz lokālo slimnīcu darbības optimizāciju darba grupa ierosina noteikt slimnīcām divus līmeņus, vadoties no to speciālistu skaita, kurus ārstniecības iestāde var nodrošināt. Patlaban obligātajās prasībās daudzprofilu slimnīcām noteikts, ka diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā jānodrošina palīdzība vismaz četrās specialitātēs – internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Samazinot nepieciešamo dežurējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaicīgi valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, kuras iestāde reāli nodrošina.
Tāpat darba grupa ierosina slimnīcām sadalīt apmaksas tarifus ķirurģiskajos un terapeitiskajos. Tas ļautu nodrošināt godīgāku samaksas principu, jo slimnīcu sniegto pakalpojumu klāsts un pacientu sadalījums pa ārstniecības profiliem ir ļoti dažāds. Šāds jauninājums ļautu maksāt proporcionāli vairāk tām ārstniecības iestādēm, kur tiek nodrošināta palīdzība pacientiem sarežģītākos gadījumos, un veicinātu vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos.
Kopumā darba grupas priekšlikumu īstenošanas dēļ ambulatoro pakalpojumu sniegšanai būtu iespējams novirzīt lielāku finansējumu - gada otrajā pusgadā par aptuveni 500–700 tūkstošiem latu (attiecīgi 2012.gadā - aptuveni par vienu miljonu latu). Visās esošajās ārstniecības iestādēs (gan traumpunktos, gan lokālajās slimnīcās) saglabātos pacientiem pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un vietējais ārstniecības personāls saglabātu darbavietas. Tāpat tiek norādīts, ka nākotnē, ņemot vērā ģimenes ārstu brīvprātīgo kvalitātes un pieejamības programmas ieviešanu no šā gada 1.jūlija un ģimenes ārstu konsultatīvā telefona darbības sākšanu darbdienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās, pakāpeniski varētu samazināties pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības PMPP un slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Ievērojot darba organizācijas maiņas dēļ nozares finansējuma racionālāku izlietošanu, būtu iespējams risināt veselības aprūpē būtiskas problēmas, piemēram, palielināt valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu apmēru attiecīgajā reģionā, samazināt pacientu līdzmaksājumus, attīstīt zāļu kompensācijas sistēmu, ieviest slimnīcu kvalitātes kritēriju sistēmu, sākt valsts apmaksātu mākslīgās apaugļošanas programmu u.tml.
Paredzēts, ka galīgais ziņojums ar piedāvātajiem risinājumiem tiks iesniegts pēc nākamajā nedēļā plānotās pēdējās darba grupas sēdes.
Darba grupā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas un tās padotības iestādēm, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Medicīnas iestāžu biedrības, kā arī vairāku ārstniecības iestāžu pārstāvji.
Jau vēstīts, ka valdība pagājušā gada nogalē nolēma no šā gada traumpunktus darbdienās finansēt tikai par darbu no plkst.18 līdz 8, bet dienas laikā neatliekamā palīdzība nelielu traumu gadījumos būtu jānodrošina dienas stacionāriem un ģimenes ārstiem, kuriem tiktu atsevišķi maksāts par katra neatliekamā pacienta aprūpi.
Tomēr pēc garām diskusijām un asas kritikas par šo lēmumu veselības ministrs Juris Bārzdiņš janvāra sākumā paziņoja, ka līdz 1.maijam slimnīcu traumpunktu finansēšanas kārtībā nekas nemainīsies. Vēlāk šis termiņš tika pagarināts līdz 1.jūlijam.
Veselības ministrija izveidoja darba grupu, lai šo jautājumu apspriešanā iesaistītu pēc iespējas plašāku veselības aprūpes profesionāļu un pašvaldību pārstāvju loku un pieņemtu lēmumus pēc izvērtētiem un visām iesaistītajām pusēm pieņemamiem kritērijiem.
Darba grupai dots arī uzdevums izvērtēt sniedzamo pakalpojumu apmēru un apmaksas kārtību no 2011.gada 1.jūlija 11 lokālajās slimnīcās - Alūksnes, Jūrmalas, Krāslavas, Kuldīgas, Madonas, Ogres, Preiļu, Tukuma slimnīcā, Cēsu klīnikā, Dobeles apkārtnes slimnīcā, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.