Kalnmeiers valdībai ierosina veidot komisiju Vilnīša atbilstības vērtēšanai

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers valdībai ierosinājis izveidot komisiju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai, nra.lv informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jautājumu par komisijas izveidi tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Krapāne pavēstīja, ka premjers par to pirmdien informēs koalīcijas sēdē un tad lems, vai šo jautājumu virzīt skatīšanai jau šonedēļ vai vēlāk.

Kalnmeiers vēstulē premjeram norādījis, ka, izvērtējot Ministru prezidentam un Ģenerālprokuratūrai iesniegto KNAB darbinieku sūdzību par Vilnīša iespējamām prettiesiskām darbībām, Ģenerālprokuratūra ir secinājusi, ka ir pietiekams pamats KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai.

Vēstulē Ministru prezidentam ģenerālprokurors atbilstoši likumam „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju” un attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem ierosina valdībai izveidot komisiju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai.

Lai izvērtētu faktus, kuri var būt par pamatu likuma „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju” 5.panta 6.daļas 12.punktā minētajam iemeslam KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabinetam jāizveido komisija, kuras sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa norīkots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta deleģēts ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa norīkots virsprokurors.

Komisija sniedz Ministru kabinetam atzinumu, vai ir pamats KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Ministru kabinets apstiprina komisijas ieteikumu Saeimai vai arī lemj citādi. Komisijas pilnvaras beidzas ar brīdi, kad Ministru kabinets apstiprina komisijas ieteikumu, ja valdība nav lēmusi citādi.

Latvijā

Kāpēc bruņotie spēki nenotrieca ar sprāgstvielām aprīkoto krievu dronu, kāpēc nebrīdināja par civilo aizsardzību atbildīgos? Šie bija tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem pēc Krievijas palaistā drona nokrišanas Gaigalavā. Viena no nepateiktajām atbildes daļām slēpjas faktā, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai arī nepatīkama un kļūdu pilna, šī bijusi laba mācībstunda nākotnei. 

Svarīgākais