Ārsts brīdina par bīstamām situācijām ziemā; kādas ir izplatītākās traumas slidenā laikā?
Standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, bet ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.
TOS parasti ar satraukumu tiek gaidīti divi periodi gadā - ziema un vasara. Kad sākas ledus periods jeb tā saucamā atkala, traumu pieaugums ir ļoti izteikts un slimnīca strādā pastiprinātā režīmā.
Visbiežāk uz slideniem ceļiem traumas gūst gados vecāki cilvēki un jauni cilvēki. Bieži seniori traumas gūst līdzsvara traucējumu, muskuļu vājuma un redzes traucējumu dēļ, savukārt kaulu trausluma dēļ viņiem ir lielāks risks gūt lūzumus. Turpretī gados jaunāki cilvēki, vecumā no 20 līdz 40 gadiem, visbiežāk traumas gūst, steidzoties uz transportu, darbu vai skatoties telefonā un nepievēršot uzmanību ceļam, norāda Džeriņš.
Biežākās traumas slidenā laikā ir apakšdelma kaulu lūzumi plaukstas locītavas līmenī, kas rodas, kad cilvēks kritiena brīdī mēģina piezemēties uz iztaisnotas rokas. Raksturīgas arī pēdas locītavas traumas - saišu sastiepumi vai potīšu lūzumi, kas rodas straujās rotācijas kustībās. Savukārt vecākiem cilvēkiem kritieni uz sāniem bieži izraisa augšstilba kaula lūzumus, kas ir dzīvībai bīstami un prasa ilgu rehabilitāciju. Kritieni atmuguriski var rezultēties muguras sasitumos vai pat mugurkaula skriemeļu lūzumos, tāpat iespējami arī pleca, elkoņa un apakšstilba kaulu lūzumi.
Lai izvairītos no traumām slidenajā laikā, Džeriņš aicina sekot laikapstākļu ziņām, un apledojuma gadījumā īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus labāk palikt mājās.
Ja tomēr ir nepieciešams doties ārā, svarīgi izvēlēties apavus ar neslīdošām zolēm vai uzvilkt īpašas radzes, kas uzlabo saķeri ar zemi. Vecākiem cilvēkiem ārsts iesaka izmantot spieķi vai kruķi ar radzēm, kas pārvietošanās laikā sniedz papildu stabilitāti.
Ejot pa slidenu virsmu, rekomendējams izmantot tā saukto pingvīna gājienu - iet maziem soļiem, nedaudz nosveroties uz priekšu un balansējot ar rokām.
Vienlaikus Džeriņš iesaka slidenā laikā nevilkt augstpapēžu apavus, izvairīties no skatīšanās telefona ekrānā un īpašu piesardzību ievērot vietās, kur sniegs var slēpt apledojušas peļķes.
Paslīdēšanas un kritiena gadījumā ārsts aicina nesteigties piecelties un palikt guļus, izvērtēt, vai jūtamas sāpes, un tad pārbaudīt, vai var veikt kustības, lai pārliecinātos, ka nav gūtas nopietnas traumas. Drošas celšanās gadījumā vispirms ieteicams pagriezties uz sāniem, tad uz ceļiem un piecelties, izmantojot stabilu atbalsta punktu. Stipru sāpju, reiboņa vai aizdomu par lūzumu gadījumā jāpaliek uz vietas un jālūdz palīdzība. Savukārt, ja pamanīts cits cietušais, vispirms jāpārbauda, vai cilvēks ir pie samaņas, un, ja nepieciešams, nekavējoties jāzvana uz ārkārtas tālruni 113.