Latvijas puses darba nodrošināšanai Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijā Valsts prezidenta kancelejas budžetā atvēlēti 4000 latu, ceturtdien vēsta "Latvijas Avīze", atsaucoties uz Valsts prezidenta preses sekretāres Ilzes Rassas teikto.
Tā kā komisija vēl ir tikai veidošanas stadijā, šogad tās darbībā nav paredzēta zinātnisko darbu publicēšana. Finansējums paredzēts galvenokārt komisijas locekļu komandējumiem uz Maskavu un, iespējams, arī kādas zinātniskās konferences rīkošanai.
"Bet par to, kā komisija strādās, jālemj komisijai pašai," uzsver Rassa.
Avīze arī norāda, ka Latvijas Vēsturnieku komisijai, kas atrodas prezidenta paspārnē, šim gadam atvēlēti 8000 latu. Tas pēc Rassas teiktā ir vairāk nekā pērn un var cerēt uz vēstures pētījumu izdošanu.
Jau vēstīts, ka vēsturnieks Inesis Feldmanis ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru janvāra beigās pārrunās vēsturnieku komisijas sastāvu. Ar prezidentu tikšanās plānota 31.janvārī. Feldmanis aģentūrai BNS apliecināja, ka no Krievijas puses joprojām nav nekādu ziņu ne par komisijas līdzpriekšsēdētāju, ne zinātniekiem, kuri būs pārstāvēti komisijā.
Feldmanis iepriekš aģentūrai BNS teica, ka no Latvijas puses apvienotajā komisijā ar Krieviju būs zināmākie vēsturnieki, arī Heinrihs Strods, kuram savulaik atteikta iebraukšana Krievijā. Jau pērnā gada nogalē ir uzrunāti pazīstamākie Latvijas vēsturnieki - prezidenta padomnieks Antonijs Zunda, Aivars Stranga, Daina Bleiere, Irēna Šneidere, kā arī Heinrihs Strods un citi. Kopumā komisijā no Latvijas puses plānots iesaistīt sešus līdz septiņus zinātniekus.
No Krievijas līdz šim vienīgi izskanējusi informācija par to, ka komisiju varētu vadīt Krievijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta prezidents Aleksandrs Čubarjans.
Jau vēstīts, ka Zatlera oficiālās vizītes laikā Krievijā abu valstu prezidenti paziņoja par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi, turklāt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apliecinājis, ka vēsturniekiem būs pieeja Krievijas arhīviem.