Patlaban tiek pārspīlēts ar uzbrukumiem "WikiLeaks", un pakalpojumu sniedzēju atteikšanās no sadarbības ar "WikiLeaks" izskatās pēc "pirksta no ārpuses", uzskata bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Lainis Kamaldiņš.
Kā sarunā ar laikrakstu "Dienas Bizness" norāda Kamaldiņš, šāda rīcība tikai eskalē konfliktu, un, jo vairāk būs šādu pretdarbību, jo vairāk slepenu dokumentu tiks publiskots.
"Ja informācija ir klasificēta, tad tai arī attiecīgi jāglabājas un tā nedrīkst būt pieejama. It īpaši, ja runa ir par ASV, kas šajā jomā vienmēr bija norādītas kā piemērs pārējām valstīm. Pieļauju, ka ASV problēmas novērsīs un šādas informācijas noplūdes nākotnē vairs nebūs iespējamas," prognozē Kamaldiņš.
Viņš arī norāda, ka žurnālistiem būtu jāizvērtē, ko var, bet ko nevar publicēt. "Pēc idejas jau ir tā, ka žurnālistu darbu nodrošina demokrātija, savukārt to var nodrošināt, kaut ko noklusējot. Tajā pašā laikā tā, protams, ir nolaidība, jo noplūduši ir nevis divi, trīs, bet gan tūkstošiem dokumentu," sacīja Kamaldiņš.
Kā vērtē bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, viena daļa dokumentu ir ticami, savukārt otra prasa rūpīgu papildu pārbaudi. Jāņem vērā, ka nereti šādās sarakstēs var figurēt nevis konkrēti dokumenti, bet gan dažādu cilvēku, kas varbūt nemaz nav kompetenti attiecīgajos jautājumos, izteikumi, interpretācijas.
Kā ziņots, tīmekļa vietne "WikiLeaks" 28.novembrī sāka atklātībai nodot vairāk nekā 250 000 ASV Valsts departamenta dokumentu, galvenokārt - diplomātisko saraksti. Gan ASV sabiedrotie, gan ienaidnieki velta nopēluma vārdus un kritiku "WikiLeaks", vieniem sakot, ka šis solis apdraud diplomātiju, citiem norādot, ka atklātībā nonākusī sarakste nav ne nieka vērta. Starp dokumentiem ir arī 632 sūtījumi no Rīgas, tostarp deviņas slepenas un 14 īpaši slepenas telegrammas.