Vai Latvijai piemērotāka ir jauktā vai proporcionālā vēlēšanu sistēma, šodien diskusijā par iespējamām reformām Saeimas vēlēšanu sistēmā pieaicināto ekspertu viedokļi dalījās.
Četri pieaicinātie eksperti Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā pauda viedokli, izskatot dažādus iespējamos vēlēšanu sistēmu variantus Latvijā un sniedzot savu subjektīvo ieskatu par to, kura no šīm sistēmām un ar kādām specifikām Latvijai būtu vispiemērotākā.
Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš ierosināja nevis meklēt jaunu vēlēšanu sistēmas modeli, bet gan pilnveidot veco, veicot dažādas reformas gan taisnīguma, gan interešu pārstāvniecības uzlabošanai.
Liepiņš uzsvēra, ka ar vēlēšanu sistēmas pilnīgu maiņu pastāv risks Latvijā radīt vēl neapmierinošāku vēlēšanu modeli kā līdz šim.
Liepiņam nepiekrita Saeimas deputāts Igors Pimenovs (SC), uzskatot, ka arī mažoritārā vēlēšanu sistēma, kad no viena vēlēšanu apgabala tālāk balsis tiek skaitītas tikai partijai ar lielāko vēlētāju atbalstu, savā ziņā derētu priekš Latvijas. Viņaprāt Latvijā labi varētu strādāt jauktā vēlēšanu sistēma - mažoritārās un proporcionālās sistēmas apkopojums, kas šobrīd eksistē tādās valstīs kā Vācija, Lietuva un Jaunzēlande.
Tāpat Pimenovs minēja, ka "vagoniņu" princips, kad nereti balss par populāru politiķi Saeimā vietu dod arī citiem nepazīstamiem politiķiem no tā paša saraksta, joprojām turpinājās arī nesenajās 10.Saeimas vēlēšanās, kuru kārtība no iepriekšējām atšķīrās ar Latvijas sadali piecos vēlēšanu reģionos tieši "vagoniņu" principa novēršanai.
"Mērķis ir izveidot tādu vēlēšanu sistēmu, kurā būtu adekvāti pārstāvētas sabiedrības intereses un tai pat laikā tā būtu stabilāka," skaidroja Pimenovs.
Savukārt Rolands Irklis ("Vienotība") norādīja, ka, lai arī mažoritārā sistēma nozīmētu stabilu, spēcīgu valdību, tā neatspoguļotu sabiedrības gribu - daudzu vēlētāju balsis "pazustu", jo no apgabaliem balsis tiktu tikai partijai ar lielāko atbalstu. Irklis piebilda, ka valstis ar mažoritāro sistēmu kā Lielbritānija, pašas apsver iespēju sistēmu mainīt.
"Jau šajās, 10.Saeimas, vēlēšanās daudz mazināts ir "vagoniņu" princips, piemēram, [šobrīdējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL)] jaunajā Saeimā neiekļuva. Bet, ja nebūtu ieviesta vēlēšanu apgabalu sistēma, Mūrniece, kurai līdz iekļūšanai Saeimā pietrūka diezgan maz balsu, Saeimā būtu iekļuvusi, pateicoties vēlētājiem, kuri balsojuši par Valdi Dombrovski ("Vienotība"), Ģirtu Valdi Kristovski ("Vienotība") un citiem "Vienotības" pārstāvjiem," argumentēja Irklis.
Irklis arī teica, ka vēl vairāk "vagoniņu" princips mazināsies, ja izveidotu vēl vairāk vēlēšanu apgabalu.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors Veiko Spolītis sīkāk pievērsās tieši jauktās sistēmas pozitīvo un negatīvo aspektu iztirzāšanai, par piemēru ņemot sistēmas radītājvalsti Vāciju.
Spolītis bilda, ka tādu vēlēšanu sistēmu kā Vācijā gan likumiski, gan praktiski ir iespējams ieviest arī Latvijā, tomēr tas nebūtu labākais risinājums Latvijas gadījumā, jo vācieši ir daudz aktīvāki vēlēšanās un zinošāki savas valsts politikā. Tai pat laikā kā uz labu piemēru Spolītis norādīja atsevišķu Vācijas institūciju, kas nodarbojas ar vēlētāju izglītošanu un informēšanu par politiku.
Sekojot jautājumiem no klātesošajiem diskusijas dalībniekiem, Spolītis skaidroja, ka pastāvošās 5% barjeras partijām loma ir stabilākas valdības veicināšanā, jo samazinās iespēja valdībā iekļūt partijām ar zemu popularitāti. Uz jautājumu par deputātu atsaukšanas mehānisma izveidi, Spolītis izteicās, ka tas radītu pārāk lielu haosu un nekur citur pasaulē tādas prakses nav.
Diskusijas sākumā Liepiņš informēja diskusijas dalībniekus par Vēlēšanu reformas biedrības dibināšanu, to, kā tās biedri nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā būtu vēlams mainīt esošo parlamenta vēlēšanu sistēmu, kā arī par metodēm, ar kurām biedrība centusies vēlēšanu sistēmas grozīšanu panākt.
Liepiņš pauda, ka galvenie biedrības ieteikumi ir, pirmkārt, ieviest vēlētāju reģistru, lai atvieglotu vēlēšanu norisi, otrkārt, sadalīt vēlēšanu apgabalus no šobrīdējiem pieciem līdz aptuveni 13, kur katrā tiktu ievēlēti ne vairāk par sešiem līdz deviņiem deputātiem, lai izslēgtu "vagoniņu" principu, bet treškārt, būtu daudz vairāk jāveicina dialogs starp politiķiem un vēlētājiem.
Liepiņš arī izteicās, ka "vēlēšanu sistēmu var salīdzināt ar indīgu gaisu - to nevar sajust, tas ierodas lēni, un nevar redzēt, kā tas iznīcina. Ar vēlēšanu sistēmu, ja tā ir nepareiza, ir tāpat".
Diskusijā piedalījās arī sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka. Bet diskusijas moderators bija Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis.