Politiskās partijas visaktīvāk reklamēsies septembrī, īpaši divas nedēļas pirms vēlēšanām, prognozē aģentūras LETA aptaujātie pētnieki.
Vērtējot, kuriem politiskajiem spēkiem priekšvēlēšanu aktivitātes sākumposmā padevušās vislabāk un kuriem ne tik labi, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzsvēra, ka veiksmes un neveiksmes parādīs augusta partiju reitingi, kas būs pieejami septembrī.
"Pat, ja man kā politikas pētniecei kaut kas šķiet ļoti muļķīgi, tas nebūt nenozīmē, ka tām aktivitātēm nav bijusi sava mērķauditorija. Tās politisko partiju aktivitātes, ko es patlaban redzu, pagaidām ir grūti nosaukt par oriģinālām. Aktīvu kampaņu ir sākušas politisko partiju apvienības "Par labu Latviju" (PLL) un "Vienotība". PLL taktika balstās tajā, ka tā gandrīz katru dienu slēdz vienošanos ar dažādām nevalstiskajām organizācijām. Nezin kāpēc šīs vienošanās aktīvi atspoguļo mediji, turklāt tikai retais no tiem pieliek klāt vēlēšanu kontekstu. Iespējams, ka ar šādiem paņēmieniem tiek sasniegta tā vēlētāju daļa, kura tic visam, ko raksta mediji. Manuprāt, vēlētāji gan nav tik dumji, lai uzrautos uz tik primitīvām metodēm," sacīja Kažoka.
Pēc Kažokas domām, PLL oriģinālāks kampaņas elements ir iknedēļas diskusijas telekompānijā LNT, ko līdz šim partijas nav izmantojušas. "Man pašlaik ir ļoti grūti spriest par to, kā tas iedarbosies uz vēlētāju prātiem. Taču, ja ticam sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, kas tika ziņoti pēdējās nedēļās, šīs diskusijas vēlētājus īpaši neuzrunā," sacīja "Providus" pētniece.
Par diezgan netipisku ideju pētniece dēvēja "Vienotības" vēlmi "marginalizēt jeb padarīt neievērojamus citus premjera amata kandidātus", izņemot "Vienotību" un "Saskaņas centru". "Tas ir mēģinājums ar aptaujas par premjera kandidātiem palīdzību diktēt to, par ko ir jābūt diskusijai priekšvēlēšanu laikā. Ja 2009.gada pašvaldību vēlēšanās toni uzdeva Ainārs Šlesers (LPP/LC), sakot, ka vēlēšanas nav par to, kādi deputāti būs Rīgas domē, bet par to, kas būs Rīgas mērs. Tagad "Vienotība" mēģina sacensības starp partiju listēm pārvērst par sacensību starp premjerministru kandidātiem, sakot, ka reāli premjera kandidāti ir tikai divi. Laiks parādīs, vai tik vienkāršs priekšvēlēšanu paņēmiens iedarbosies uz vēlētājiem, vai nē," piebilda Kažoka.
Savukārt pārējās politiskās partijas priekšvēlēšanu aktivitātes vēl nav sākušas. Vienīgi "Saskaņas centram" (SC) ir izdevies krieviski iznākošajos medijos izvietot sev labvēlīgu informāciju par 29.septembra ģenerālstreiku, kas citviet Eiropā nebūs nozīmīgs pasākums, bet SC to cenšas pārvērst par svarīgāko pirmsvēlēšanu aktivitāti, sacīja Kažoka. "Šī taktika var būt iedarbīga, jo daži mediji šai SC idejai pieiet nekritiski, bez dziļākas analīzes un citiem viedokļiem pasniedz saviem lasītājiem kā fantastisku SC ieceri," stāstīja "Providus" pētniece.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks "Vienotības" reklāmas radio kampaņu dēvēja par ārkārtīgi apšaubāmu un pašai "Vienotībai" kaitējošu saturu. "Pirmkārt, Valda Dombrovska (JL) un Jāņa Urbanoviča (SC) pretnostatījumā es dzirdu tikai variāciju par veco tēmu "Krievi nāk!" un tajā grūti saklausīt kaut ko citu. Es domāju, ka šis motīvs - "Krievi nāk" - Latvijas politikā diezin vai piestāv "Vienotībai". Cilvēki, kuri uzskatīs, ka risks ir pietiekami būtisks, un kuriem ir svarīgi nepieļaut SC nonākšanu pie varas, balsos par TB/LNNK un "Visu Latvijai!". Rūpīgākam vērotājam ir pilnīgi skaidrs, ka "Vienotība" atrodas politiskā slazdā, jo tai nāksies strādāt kopā ar SC vai Zaļo un zemnieku savienību. Ir ļoti ticami, ka "Vienotība" strādās kopā ar SC. Šāda "Vienotības" kampaņa drīzāk ļoti labi sagatavo augsni TB/LNNK kampaņai, nevis tālākām "Vienotības" priekšvēlēšanu aktivitātēm," uzskata Liepnieks.
Otrkārt, viņš uzskata, ka "Vienotībai" nepiestāv lietot "piektklasnieka šmaukšanās trikus", kādi esot šajā reklāmā, proti, ja uzvarēs "Vienotība" - premjers būs Dombrovskis, bet, ja SC, - premjers varētu būt Urbanovičs. "Premjera partijai lietot naivi manipulatīvus trikus nepiestāv, tas pazemina viņu līmeni," sacīja Liepnieks.
"Ar PLL priekšvēlēšanu reklāmu notiek dīvainas lietas. PLL reklāma radio parādījās un ātri pazuda, kas vedina domāt par iekšējām nesaskaņām kampaņas veidotāju vidū. Tā reklāma, kas parādījās, arī atražoja ārkārtīgi vecu klišeju par to, ka ir runātāji-moralizētāji un ir "rukātāji". Šī klišeja nav izdevīga PLL. Tas ir muļķīgs dalījums godīgajos un profesionāļos. Var būt gan godīgi profesionāļi, gan negodīgi profesionāļi, gan cilvēki, kuri ir apveltīti ar izcilām morālām īpašībām un vienlaicīgi daudz ko sasniedz savā profesionālajā darbībā. Šāds dalījums nav pašsaprotams. Uzsvērt to, ka visi citi runā tikai par morāli, bet viņi nerunā, toties dara lietas, manuprāt, nav pareizs veids, kā pārliecināt vēlētājus balsot par PLL. Patlaban nav zināms, kas notiek PLL nometnē," uzskata Liepnieks.
Pēdējās partijas aktivitātes Liepnieks dēvēja par ievērības cienīgu fenomenu. Sākotnēji Pēdējā partija sevi pozicionēja kā joku un muļķu partiju, par ko liecināja tas, ka kongresu vadīja Roberts Gobziņš. "Taču laika gaitā viņi sevi mēģina pasniegt kā nopietnu partiju, kurai ir svaigs piedāvājums, kas satur galēju populismu. Ir pārsteidzoši, ka viņiem ir izdevies neprofesionālu populismu ietērpt formā, kas citiem liekas pieņemams," uzskata Liepnieks.
Polittehnologs aicināja pievērst uzmanību, ka PLL komunikācija ir pārsteidzoša ar to, ka tai vienīgai no jaunajām apvienībām nav izdevies palielināt reitingus pēc apvienošanās. PLL reitings tagad ir zemāks, nekā iepriekš bija Tautas partijai vienai pašai. "Visas pārējās politiskās apvienības ir pamanījušās iegūt sinerģiju no tā, ka tās ir apvienojušās un parādījušas, ka divi plus divi ir pieci. Gan TB/LNNK un "Visu Latvijai!", gan "Vienotība" ir ieguvusi augstākus reitingus, bet PLL tas neizdodas, un es būtu ļoti satraucies viņu vietā," sacīja Liepnieks.
Kā ziņots, 10.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra sākumā. 10.Saeimas vēlēšanām ir pieteikti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti un 1239 deputātu kandidāti.
No 13 kandidātu sarakstiem septiņus kandidātu sarakstus iesniegušas politisko partiju apvienības, bet sešus kandidātu sarakstus - politiskās partijas.
Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kas notika 2006.gadā, iesniegto kandidātu sarakstu skaits samazinājies par sešiem sarakstiem jeb 32%, bet vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu skaits pieaudzis par 215 kandidātiem jeb 21%. Uz vienu deputāta vietu 10.Saeimā pretendē vidēji 12 deputātu kandidāti.
Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikti 375 kandidāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 298, Latgales vēlēšanu apgabalā - 207, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 191, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 168 deputātu kandidāti.
Pārsvarā novērojama tendence, ka kandidāti ir pieteikti tā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā, kur atrodas arī kandidāta dzīvesvieta. Tā no Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātiem 84% arī dzīvo Rīgas vēlēšanu apgabalā. Kurzemes vēlēšanu apgabalā dzīvo 74% Kurzemes vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 69%, Latgales vēlēšanu apgabalā - 68%, bet Zemgales vēlēšanu apgabalā - 65% kandidātu.
No visiem 10.Saeimas deputātu kandidātiem 72% kandidātu ir vīrieši, bet 28% kandidātu - sievietes. Lielākajai daļai jeb 80% deputātu kandidātu ir augstākā izglītība, 20% - vidējā izglītība, bet diviem deputātu kandidātiem - pamata izglītība.
Visvairāk deputātu kandidātu ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem - 26% un vecumā no 51 līdz 60 gadiem - 25% kandidātu. Vidējais 10.Saeimas deputātu kandidātu vecums ir 45,9 gadi. Vecākajam vēlēšanām pieteiktajam kandidātam ir 86 gadi, bet jaunākajam kandidātam - 21 gads.