Fūrmanis: Esošie ierobežojumi nedos būtisku efektu uz saslimstības mazināšanos

Dialogs ar valdību par nepieciešamajiem mēriem Covid-19 ierobežošanai faktiski nenotiek, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Viņš atzina, ka arī iepriekš ārsti nav slēpuši, ka valdībai būtu jānosaka krietni stingrāki ierobežojumi, jo patlaban pieņemtie lēmumi pie esošās situācijas nedos būtisku efektu uz saslimstības mazināšanos.

"Mēs uzskatām, ka ir maksimāli jāsamazina iedzīvotāju kontaktēšanās - pat līdz 60%, kas nozīmētu diezgan stingrus ierobežojumus gan nevakcinētajiem, gan vakcinētajiem, bet tāds regulējums nav pieņemts. Neredzam nekādu ieguvumu no pieņemtajiem ierobežojumiem, un situācija veselības aprūpē paliks katastrofāla," sacīja Fūrmanis.

Viņš akcentēja, ka ārsti arī neredz veidu, kā sarunāties ar valdību, jo dialogs ar to faktiski nenotiek. "Ekspertu viedoklis netiek ņemts vērā, un patlaban ir ļoti grūti atrast dialoga iespējas ar valdību, lai tā pieņemtu krietni saprātīgākus lēmumus," vērtēja biedrības pārstāvis.

Fūrmanis arī atklāja, ka valstī nav izstrādāts konkrēts algoritms, kā ārstiem būtu jārīkojas situācijā, kad nepieciešams šķirot pacientus atkarībā no iespējām sniegt medicīnisko palīdzību.

"Ārstiem būs jāuzņemas lēmumi par to, kuram pacientam var nodrošināt ārstēšanu, un kuram - ne. Šie lēmumi ir ļoti smagi, un tie atstāj arī juridiskas sekas. Šādus lēmumus valsts atstājusi ārstu ziņā, jo nav regulējuma, kā ārstiem rīkoties, kad medicīnas palīdzība visiem nav iespējama," teica biedrības viceprezidents, akcentējot, ka šāds algoritms ir jāizstrādā.

Fūrmanis akcentēja, ka, balstoties epidemiologu prognozēs, situācija slimnīcās, ja tomēr ierobežojumi iedarbosies, varētu uzlaboties vien ap Ziemassvētkiem vai Jauno gadu.

Kā ziņots, akadēmiskās vides ekspertu grupa pārtraukusi savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav attaisnojis ieguldītās pūles.

"Lai šāda sadarbība nestu vajadzīgos augļus, ekspertu grupas darba pamatā jābūt no valdības nākošam pieprasījumam pēc akadēmiskās ekspertīzes, bet līdzšinējā sadarbība liecina par šāda pieprasījuma neesamību," norādīts paziņojumā.

Akadēmiskās vides ekspertu grupa tika izveidota pēc Pārresoru koordinācijas centra ieteikuma un tam sekojoša Ministru prezidenta biroja uzdevuma šā gada martā. Grupa darbojās uz brīvprātīgas un neatalgotas līdzdalības principa un tās mērķis bija sniegt atbalstu Ministru kabinetam lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot ar Covid-19 saistītos topošos lēmumus.

Ekspertu grupas darbība praktiski izpaudās, vērtējot Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas sagatavotos valdības rīcības scenārijus, tai skaitā novērtējot šo scenāriju ietekmi uz SARS-CoV-2 vīrusa izplatību, sabiedrības uzvedību, kā arī sekas sabiedrībai un tautsaimniecībai. Grupas uzdevumos neietilpa specifisku jaunu risinājumu ierosināšana.

Ekspertu grupas skatījumā sadarbības modelis ar Ministru kabinetu un tā īstenošana nav bijuši optimāli. Kā grupa ir vairākkārt norādījusi, tā darbotos optimāli, ja tai būtu jāstrādā ar valdības definētiem jautājumiem un rīcībpolitiskām dilemmām, sniedzot atzinumus par to zinātnisko pamatotību vai sociālekonomisko ietekmi.

"Diemžēl līdz šim ekspertu grupas darbība ievirzījusies gultnē, kurā grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu," skaidrots paziņojumā.