Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nolēmis izsludināt Saeimas 12.jūlijā atkārtoti caurlūkoto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, tiklīdz tas tiks saņemts no Saeimas.
Tomēr Zatlers mudina pēc likuma spēkā stāšanās turpināt darbu pie tā uzlabošanas, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Valsts prezidents esot gandarīts, ka caurlūkošanas procesā likumā ir izdevies novērst tās neprecizitātes un pretrunas, kas radās, izskatot likumprojektu 3.lasījumā, kā arī rast kompromisu valsts valodas pozīcijas stiprināšanai, paredzot, ka vismaz 40% no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika gan nacionālajos, gan reģionālajos medijos aizņems darbi valsts valodā.
12.jūlijā caurlūkotais likums paredz pienākumu gan nacionālajiem, gan reģionālajiem medijiem nodrošināt, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no raidījumiem būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65% no raidlaika. Tādā veidā lielākajiem un ietekmīgākajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā tiek izvirzītas vienādas prasības, veicināta ziņu raidījumu veidošana valsts valodā, kā arī kopumā tiek stiprinātas valsts valodas pozīcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē. Saeima ir ņēmusi vērā arī Valsts prezidenta norādi par nepieciešamību nodrošināt taisnīgus un nepārprotamus reklāmas laika ierobežojumus.
Jaunā likuma redakcija joprojām neparedz skaidri noteiktas tiesības visiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konkurēt par saturiski labāko un ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi, norāda valsts vadītājs.
Tādēļ, atkārtojot jau šā gada 22.jūnija veto motivācijas rakstā norādīto, Zatlers uzsver, ka darbs pie minētā likuma uzlabošanas būtu jāturpina arī pēc caurlūkošanas un likuma spēkā stāšanās.
Kā norāda Valsts prezidents, joprojām pastāv vairāki nozīmīgi jautājumi, kuri prasa rūpīgu likumdevēja izvērtējumu, tai skaitā jautājumi, kuri ir apskatīti Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā. Uz nepieciešamību turpināt likuma pilnveidošanas procesu ir norādījuši arī mediju pārstāvji un eksperti.