Valsts policijas Iekšējās drošības birojs turpina pārbaudi par policistu darbības likumību un pamatotību, īstenojot Ilmāra Poikāna aizturēšanu un veicot kratīšanu Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā VID EDS datu noplūdes lietā, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Valdis Voins.
Ja tiks atklātas kļūdas policistu darbībās, tās tiks analizētas un ņemtas vērā turpmākajā darbā. Pēc Voina teiktā, pašlaik par šī procesa sākšanu ir tikai vienas puses paskaidrojumi, tāpēc turpinās informācijas apkopošana, lai gūtu maksimālu skaidrību par procesuālo darbību likumību un pamatotību.
Pašlaik VID datu noplūdes jeb tā dēvētajā Neo lietā turpinās ekspertīzes, kas turpināsies vismaz pāris mēnešus. Kā precizēja Voins, tās ir ļoti sarežģītas tehniskās ekspertīzes, kas prasa ilgāku laiku.
Kopumā šajā lietā joprojām ir viena aizdomās turamā persona - Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā plašāk pazīstams ar segvārdu Neo.
Kā ziņots, par nereģistrētās organizācijas "Ceturtās atmodas tautas armija" (4ATA) aktivitātēm publiski kļuva zināms 14.februārī, kad Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" paziņoja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.
Kopš tā laika 4ATA publiskojusi informāciju par atalgojumu dažādās valsts un pašvaldību institūcijās. Kriminālprocesa izmeklēšana par šīs informācijas noplūdi veic VP.
Aprīļa vidū "De facto" vēstīja, ka 4ATA izbeigusi savas publiskās aktivitātes. Neo licis noprast, ka viņa "atgriešanās" varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo "jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - trīs mēneši".
Kā ziņots, 11.maijā, ap plkst.22 savā darbavietā aizturēts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, kuru policija uzskata par Neo, kas iesaistīts VID datu nopludināšanās un publiskošanā.
Vienlaikus veikta kratīšana sešās dažādās vietās, tostarp žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā.
Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) kriminālprocess sākts šā gada 11.februārī pēc Krimināllikuma 244.panta 2.daļas - par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
Process sākts arī pēc Krimināllikuma 145.panta - par sveša personiska noslēpuma tīšu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kam pēc sava amata vai nodarbošanās jāglabā slepenībā tai uzticētās vai zināmas kļuvušas ziņas. Šis likuma pants paredz soda sankciju - arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.