Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 17.janvāra spriedumu, ar kuru apsūdzētais, krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai un, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie motīvi tiesas nolēmuma atcelšanai nav guvuši apstiprinājumu. Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kā autorizētās datu apstrādes sistēmai, piekļuves tiesības attiecas uz autorizētiem lietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu ar sistēmas pārzini - VID. Savukārt līgums satur lietotājiem saistošus piekļuves noteikumus. Ja persona apzināti apiet vai neitralizē piekļuves pārbaudes ciklu, tas norāda uz personas mērķi izmantot sistēmas resursus tam neparedzētā veidā. Līdz ar to apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētais bez tiesībām, tas ir, neizmantojot EDS sistēmas autentifikāciju un identifikāciju, bet veicot attiecīgu manipulāciju, neatļauti piekļuva sistēmas resursiem, lai iegūtu ziņas, kas satur komercnoslēpumu, piemēram, konkrētajā lietā - bankas klientu datus, to adreses, ienākumu veidu, izmaksas datumu un summu.
Komercnoslēpuma neatļauta iegūšana savai vai citas personas lietošanai ir nošķirama no sabiedrības informēšanas par aktuāliem jautājumiem krīzes periodā valstī. Turklāt par Krimināllikuma 145.panta 1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots.