Valdība ir atbildīga par bankas "Citadele" pārdošanas rezultātu, jo pieņēma lēmumus Privatizācijas aģentūras (PA) vietā pat tad, kad PA atteicās parakstīt, iespējams, neizdevīgu līgumu, norādīts parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā.
Pašlaik komisija vēl nav apstiprinājusi šo ziņojumu un turpina pie tā strādāt, līdz ar to galaziņojumā iespējamas izmaiņas.
Ziņojuma projekts nav publiski pieejams, tomēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina - ziņojuma autori norāda, ka Ministru kabinets atbildīgs par bankas pārdošanas rezultātu. Ziņojuma projektā tiek kritizēta gan valdība, gan PA - valdības rīcība, iespējams, noveda pie zemākas pārdošanas cenas, savukārt PA nebija aprēķinājusi iespējamo bankas pārdošanas cenu. Valdība arī pilnībā uzticējās "Citadeles" pircēja piedāvājumam, bet Ministru kabinetam nebija jāpiedalās visā "Citadeles" pārdošanas procesā, jo PA ir bankas kapitāldaļu turētāja, norāda parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija iepriekš arī vērsās Ģenerālprokuratūrā saistībā ar bankas pārdošanas darījumu, tostarp komisijai bija aizdomas par iespējamām manipulācijām vai viltojumu ar vienas valdības sēdes audioieraksta un protokola iespējamo viltojumu. Prokuratūra ir atteikusi kriminālprocesa sākšanu. Tomēr kopumā komisijai radies priekšstats, ka šajā sēdē valdība varēja pieņemt tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot sabiedrības intereses. Amatpersonas arī veicināja procesa necaurredzamību, kas radot šaubas par objektivitāti. Šajā sēdē pērn 29.jūlijā valdība vienojās turpināt sarunas ar vienu konkrētu investoru - "Ripplewood" - un ļaut tam veikt apstiprinošo bankas padziļināto izpēti.
Tāpat tika atteikts izskatīt jautājumu par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) saukšanu pie administratīvās atbildības par iespējamo interešu konfliktu, jo viņa 29.jūlija sēdē nolēma nepiedalīties konkrētā jautājuma izskatīšanā. Ģenerālprokuratūra arī atteica sākt kriminālprocesu par Straujumas rīcību parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē - komisijas pārstāvjiem radies iespaids, ka valdības vadītāja bija sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, maldinot komisiju. Tomēr prokuratūra norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka Straujuma komisijai būtu apzināti sniegusi nepatiesas ziņas un maldinājusi komisiju.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Citadeles" pārdošanu pirmdien, 2.novembrī, turpinās spriest par galaziņojumu. Uz sēdi paredzēts aicināt arī bijušo ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski.
Jau ziņots, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to "Ripplewood" un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas "Citadele" akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.
Bankas akcionāru vidū līdzās "Ripplewood" ir tādi pazīstami investori kā bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē "Baupost Group", kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, "Ripplewood" piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem - 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.
"Citadeles" grupa pērn sasniedza lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā - 2014.gadu grupa noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt banka "Citadele" gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013.gadā, aģentūru LETA iepriekš informēja "Citadeles" pārstāve Ieva Prauliņa.