Aptauja: EP vēlēšanās vislielākais atbalsts varētu būt SC un "Vienotībai"

Maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varētu piedalīties 59,1% Latvijas pilsoņu, starp kuriem populārākās partijas ir "Saskaņas centrs" un "Vienotība", liecina "Latvijas faktu" martā veiktā aptauja.

Taujāti, vai maijā plāno piedalīties EP vēlēšanās, 29,4% respondentu atbildēja apstiprinoši, bet 29,7% aptaujāto norādīja, ka drīzāk piedalīsies. Tikmēr 15,3% pilsoņu neplāno balsot EP vēlēšanās, bet 13,3% aptaujāto norādīja, ka drīzāk nepiedalīsies tajās. 12,2% pilsoņu vēl nezina, vai balsos EP vēlēšanās.

Vērtējot politiskos spēkus, par kuriem varētu atdot savu balsi EP vēlēšanās, 22,2% no visiem aptaujātajiem sacīja, ka balsotu par SC, otrā populārākā partija ir "Vienotība", kuru atbalstītu 18,4% respondentu, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) savu balsi būtu gatavi atdot 14,6% aptaujāto.

Par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) balsotu 4,9% pilsoņu, bet 1,5% aptaujāto atbalstītu partiju "Latvijas attīstībai". Vēl 3% pilsoņu balsotu par kādu citu partiju, bet 25,8% respondentu nezināja, par kuru no politiskajiem spēkiem atdotu savu balsi. Savukārt 9,7% pilsoņu, lūgti izvēlēties partiju, par kuru balsotu, norādīja, ka EP vēlēšanās nepiedalītos.

Tikmēr no tiem pilsoņiem, kuri sākotnēji pauda, ka balsos EP vēlēšanās, atbalsts SC un "Vienotībai" ir samērā līdzīgs, proti, par šiem politiskajiem spēkiem savu balsi atdotu attiecīgi 26,8% un 26,5% respondentu. Atbalsts ZZS starp pilsoņiem, kuri piedalīsies EP vēlēšanās, ir 16,5%, bet par VL-TB/LNNK balsotu 6,9% respondentu. Par partiju "Latvijas attīstībai" būtu gatavi balsot 1,2% aptaujāto, bet par kādu citu partiju - 2,9% pilsoņu. Savu izvēli nav izdarījuši 19,2% pilsoņu, kuri plāno piedalīties vēlēšanās.

Aptaujā tika iekļauti 853 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta, izmantojot tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās no 14. līdz 24.martam.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.