Saeima sākusi darbu pie Valsts prezidenta ierosmēm, kas palielinātu premjera pilnvaras, stiprinātu Saeimas – kā valsts centrālās varas – pozīcijas, kā arī būtiski uzlabotu parlamentāro sekretāru funkcijas. Ņemot vērā izskatāmo jautājumu milzīgo ietekmi uz politisko iekārtu Latvijā, deputāti gan prognozē, ka cauri parlamentam šī diskusija virzīsies smagnēji.
Pašlaik politiskajos gaiteņos ir uzsāktas divas būtiskas diskusijas, kas vērstas uz politiskās iekārtas un valsts pārvaldes sakārtošanu.
Viena no tām skar Satversmes preambulas izveidi, definējot Latvijas pamatlikuma kodolu. Tā, piemēram, tiek rosināts latviešu identitātei piedēvēt divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības –, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas. Tāpat Satversmes preambula definētu valstiskuma pēctecību un trīs galvenos Latvijas valsts virsmērķus – latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšana, kā arī katra cilvēka un visas tautas labklājība. Jāatgādina, ka iniciatīva par preambulas izveidi radās kā pretreakcija uz Latvijā notikušo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Savukārt otrs jautājumu loks, kuru pagājušās nedēļas nogalē uzsākusi risināt Saeimas Juridiskā komisija, ir prezidenta Andra Bērziņa piedāvātās likumdošanas izmaiņas valsts pārvaldes modeļa pilnveidošanai. Komisijas vadītāja Ilma Čepāne neslēpj, ka daļa iniciatīvu būs vieglāk analizējamas, iekams daļa – var kļūt par politisku batāliju iemeslu. Komisijas priekšsēdētāja prognozē, ka visvieglāk būs veikt prezidenta piedāvātos grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas tostarp palielinātu parlamentāro sekretāru lomu. Tā, piemēram, A. Bērziņš ir piedāvājis noteikt, ka ministra prombūtnes laikā ministra pienākumu pildīšanu varēs uzticēt ne vien citam nozares vadītājam, bet arī parlamentārajam sekretāram. Tāpat būtiskus iebildumus, visticamāk, neradīs prezidenta vēlme, lai katrs ministrs iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par viņa atbildības jomā paveikto un iecerēto. Tikmēr daudz plašāka diskusija izvērtīsies par Ministru kabineta veidošanas principiem un valdības atbildību par savu darbu. Valsts prezidents piedāvā ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu. Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka arī pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts.
Pirmā Juridiskās komisijas sēde ir iezīmējusi, ka diskusija par premjera pilnvarām Saeimā nevirzīsies viegli. Tā vairāki deputāti jau ir pauduši bažas, vai piedāvātais ministru iecelšanas modelis neizraisīs konstitucionālo krīzi. Modelējot situācijas, Saeimas deputāti ar bažām uzlūko scenārijus, ja Valsts prezidents sāktu bloķēt premjera aicināto ministru apstiprināšanu.