Saeimas deputāts Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) ir bijis gan labklājības, gan satiksmes ministrs. Kāds ir tagadējā valdības opozicionāra skatījums uz valdībā, arī satiksmē un labklājībā aktuālo, šī Neatkarīgās saruna ar viņu.
– Valdība ir akceptējusi grozījumus likumā, ka 2016. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs 22%. Vai var ticēt, ka tā tiešām būs, un ko tas dos tautsaimniecībai?
– Darbaspēka nodokļi ir jāpārskata un bez kavēšanās. Pagājušajā gadā jau tika pieņemts lēmums tos samazināt, taču pēkšņi izrādījās, ka tā bijusi vēsturiska kļūda, kā teica premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Vilks. Bet, manuprāt, ja gribam, lai Latvijā attīstās ražošana, jāiemācās naudu nopelnīt. Protams, darbaspēka nodoklis ir jāpārskata un uz leju, un, iespējams, kādā veidā diferencēti. Manuprāt, svarīgākais kopējā nodokļu politikā ir saprast un beidzot valstij uztaisīt sociālekonomisko analīzi, lai redzētu, kādā veidā ar kādiem nodokļiem kas darāms. Jo pašlaik visu laiku notiek mētāšanās ar nodokļu likmēm, bet uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte. Diemžēl pašlaik nav kopēja redzējuma par nodokļu politiku un tās attīstību. Tam visam bija jābūt klāt pie Nacionālās attīstības plāna ar visu sociālekonomisko izvērtējumu katrai darbībai, kas valstī notiek. Pašlaik redzam arī, ka mainās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, kas tika paaugstinātas. Jo tiesiskuma koalīcija nemācēja sakārtot pamatbudžetu, lai tās lietas, kas sociālajā budžetā nav finansējamas, pārliktu uz pamatbudžetu kā, piemēram, māmiņu algas.
Visa kopējā nodokļu politika ir pārskatāma. Atceros krīzes laikus, 2009. gadu, kad tika paaugstināts PVN no 18% uz 21%. Jautāju Finanšu ministrijai, kāds ir sociālekonomiskais efekts? Finanšu ministrija atbildēja, ka parēķinājusi, ka tie budžetā iegūtie 3% iedos to summu, kas starptautiskajiem ekspertiem jāparāda, lai varētu teikt, ka esam sabalansējuši budžetu. Tātad nodoklis tika pacelts faktiski bez kāda sociālekonomiska izvērtējuma. Līdzīgi pašlaik notiek ar visiem nodokļiem. Pašlaik Saeimā ienāk priekšlikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa, akcīzes nodokļu, dabas resursu nodokļu likmēm, kurām nav izrēķinātas efektīvās nodokļu likmes, kas ir ekonomikas pamatu pamati un kurām nav nevienā anotācijā sociālekonomiskā izvērtējuma. Ko tas nozīmē cilvēkam, ko tas nozīmē tautsaimniecībai kopumā, ko nozīmē valsts attīstībai? Kamēr izvērtējuma nebūs, notiks mētāšanās, jo pašreizējā valdība, finanšu ministrs nav spējīgi to izdarīt. Protams, viņi līdz vēlēšanām varēs solīt, ka notiks brīnumi un Latvija būs brīnumzeme, vēl lielāks ekonomiskais izrāviens, ko gan redz tikai finanšu ministrs, bet neredz sabiedrība.
– Kā vērtējat centienus uzlikt «ostu nodokli» brīvostu pārvaldēm?
– Ja valdības mērķis ir iznīcināt Latvijas ostu konkurētspēju, lai Latvijas ostas nebūtu spējīgas konkurēt Eiropā, starp Baltijas valstīm un ar Krievijas ostām, tad uzlikt nodokli brīvostu pārvaldēm ir solis uz to. Tie, kas ir bijuši tuvu ostām vai pat iegājuši iekšā to teritorijā, zina, ka tie darbi, kas tiek veikti ostu infrastruktūrai, ir jāfinansē. Ja vēl apliek ar 15% vai 20% nodokli ostu ienākumus, ostām būs jāpaceļ tarifi, bet stividorkompānijas domās, kurp pārvirzīt kravas. Izvēles iespēju nav daudz – Krievija, Igaunija, Lietuva. Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam vajadzētu saprast tās eksporta iespējas un tranzīta iespējas, ko mūsu valsts var sniegt, un vajadzētu šīs iespējas veicināt. Bet var jau būt, ka Reformu partijai ir kādi citi mērķi. Dzirdam par Lattelecom un LMT apvienošanu un privatizāciju. Iespējams, ka mērķis ir nolaist Latvijas ostas līdz konkurētnespējai un tad par lētu naudu mēģināt tās privatizēt. Ja tāds ir tas mērķis, tad tādi ministri jātriec projām no valdības. Labākā iespēja, kā varam nopelnīt naudu ugunsdzēsējiem, policistiem, pedagogu algām, medicīnai, ir tranzītbiznesa attīstīšana.
– Cilvēki ir pirkuši dārgas gāzes iekārtas, lai ekonomētu savas autobraukšanas izdevumus. Bet ir idejas autogāzei pacelt akcīzes nodokli. Ekonomikas ministrija gan mierina, ka nebūšot autogāzes sadārdzinājums tik spējš. Vai vajag pacelt nodokli autogāzei?
– Manuprāt, ir kāds degvielas tirgotāju lobijs, jo tāpat vien šajā valstī nekas nenotiek. Tas, protams, ir netaisnīgi pret cilvēkiem, kas gribēja ietaupīt, pārtaisot savus auto uz gāzi, īpaši pret pensionāriem, kas ar savu mašīnīti aizbrauc reizi nedēļā uz laukiem. Ko tas dod tautsaimniecībai? Ļoti apšaubu, vai ir veikti kādi aprēķini. Man šķiet, ka gāzei vajadzēja samazināt nodokli, spiest uz atjaunojamo resursu, videi draudzīgākas degvielas izmantošanas veicināšanu – lai ir lētāk pārvadātājiem, lai mazāks piesārņojums videi. Bet nu valdība domā citādi – tiklīdz cilvēkam kaut kas ir palicis labāk un izdevīgāk, tā to aplikt ar nodokli. Tas tad iznāk domāts, lai cilvēks nevarētu sasniegt savu labklājību.
– Savulaik bija konkurss par pasažieru vilcieniem, kur vinnēja spāņu kompānija CAF, bet vinnētāji ir atšūti un var gadīties, ka būs spāņiem jāmaksā miljoni par to, ka nekorekti atšūti? Kas notiek ar pasažieru vilcienu?
– Iespējams, ka spāņu kompānija, kas ir viena no nozarē lielākajām pasaulē, kurai gada apgrozījums ir salīdzināms ar Latvijas valsts budžetu, tiesāsies, mēģinās pierādīt savu taisnību. Pie jau pabeigta konkursa, noskaidrota uzvarētāja uzvarētājam ir pateikts, ka jūs mums nepatīkat un mēs ar jums nestrādāsim. Tāpat arī Šveices Stadler kompānija, kas arī bija viena no potenciālajām pasūtījuma saņēmējām, vairs nav īstā. Tagad ir kaut kāda shēma, ka vilcieni tiks nomāti. Vilcienus nomās un pēc pieciem gadiem nopirks. Te zūd loģika. Bet galvenais ir tas, ka ir pazaudēta vilcienu sastāva atjaunošana, darba vietas, iespēja kaut ko ražot un vairāk nekā 100 miljoni no Eiropas Savienības. Tagad par pasažieru vilcienu pasažieru maksāto naudu tiks nomāti vilcieni, ja nepietiks šīs naudas, tad par pārējo iedzīvotāju un uzņēmēju nodokļos samaksāto naudu tiks dotēti vilcieni. Un tad vēl par šo naudu tiks pirkti vilcieni. Tā kā Latvijā šie vilcieni netiks ražoti, tad tos pirksim no kāda cita. Tas nozīmē, ka mēs savu naudu dosim citai ekonomikai. Tātad savu naudu pazaudējam un dodam citiem pelnīt uz mūsu rēķina, un tāda ir tā saimniekošana, ko piekopj valdošā koalīcija. Tas rāda, ka pie šīs valdības nekādu ražošanu, ne ekonomikas uzplaukumu nesagaidīsim.
– Daļā politiķu ir milzu entuziasms par Rail Baltica projektu – ka tas būs liels grūdiens ekonomikai. Tas ir projekts, ka būs vilciens no Varšavas un Viļņas uz Tallinu un Helsinkiem, no kā visa latvju zeme gūs lielus labumus. Kā vērtējat šo ieceri?
– Šajā projektā Latvijas valsts daļa būs 1,2 miljardi eiro. Ir gan dzirdēti solījumi, ka līdz 90% segšot Eiropas Savienība. Pašlaik nav zināms, vai šim projektam vispār būs nauda no kohēzijas fonda. Ja tā būs nauda ap pusi, tad Latvijas valstij būs jāizliek 600 miljoni projektam, kura viena apstāšanās vieta būs Rīgā. Ja vidzemnieki domā, ka viņiem būs iespēja kaut kur braukt, tad nav šajā projektā paredzēta neviena apstāšanās vieta Vidzemē. Arī Zemgalē nav paredzēta apstāšanās vieta. Būs tā, ka vilciens kā skries, tā piestās Rīgā un aizskries tālāk. Vai tur būs pasažieri, kas brauc un šo vilcienu apmaksās? Manuprāt, tas projekts ir mazliet utopisks.
Ja mēs skatāmies sliežu ceļu uzturēšanu, tad tur, kur ir kravas, tur arī pasažieri brauc, lai sliedes atmaksājas, lai ir ekonomiskais efekts. Šajā projektā ziemeļu un dienvidu virzienā pasažieru būs maz un arī kravu būs maz. Ja esam ļoti bagāti, tad uz priekšu, ja Eiropa gatava par to maksāt, tad uz priekšu.
– Vai pensijas vajag indeksēt?
– Vajag indeksēt, bet nedrīkst dalīt pensionārus virs 200 latiem un zem. Kāda starpība, vai pensionārs saņem 200, 201 vai 204 latus? Vai, ja saņem par latu vairāk, lai tad viņš saņem mazāk nekā tas, kuram pensija 200 latu? Kad biju Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, izteicu priekšlikumu pacelt neapliekamo minimumu pensijām līdz 225 latiem, par ko izpelnījos kritiku un premjers Godmanis gandrīz vai mani atlaida. Tas tolaik netika izdarīts, bet tas ir jādara – jāceļ neapliekamais minimums līdz 225 latiem, par ko netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jo citādi sanāk, ka it kā tiek pielikts klāt, bet netiek pacelts neapliekamais minimums – ar vienu roku tiek iedots, bet ar otru tiek noņemts nost. Atgriežoties pie tā, ko sacīju sākumā, nav izvērtēts, kas paliek cilvēkam maciņā – autogāzei nodoklis pacelsies, elektrībai cena pacelsies, apkurei pacelsies, bet cilvēkam maciņā nekas nepacelsies. Lielākā daļa pensionāru pirmo maksājumu, ko veic, ir komunālie maksājumi. Pēc tam skatās, kas paliek pāri. Tas atlikums, kas paliek ēšanai un zālēm, ar katru gadu paliek mazāks. Tas nozīmē, ka cilvēki taupa uz ēšanu, veci cilvēki mazāk tērē zālēm, līdz ar to samazinās mūžs. Nevar mētāties ar cilvēkiem, valstsvīriem ir jādomā par cilvēkiem. Ja mums finanšu ministrs saka, ka nevar izdzīvot ar savu 1500 latu algu, lai viņš pamēģina, kā ir izdzīvot ar 200 latu pensiju!
– Tomēr ZZS nobalsoja par budžeta nodošanu komisijām, kamēr Nacionālā apvienība balsoja pret. Tad jau jūs esat lielāki premjera atbalstītāji nekā koalīcijas partija?
– To darījām tāpēc, ka gribam paši iesniegt priekšlikumus budžetam: par pašvaldībām, veselību, pensijām, ja ievilktos budžeta pieņemšana, pašvaldību darbs būtu ļoti apgrūtināts.
– Vai pašreizējai koalīcijai ir cerības nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām?
– Šķiet, ka kā nebūt, pa celmiem, palaikam sakašķējoties un pēc tam atslābstot, ar sakrustotiem pirkstiem jeb čurikiem kabatās valdība var turpināt pastāvēt un, iespējams, tā būs līdz pat vēlēšanām. Ja Nacionālā apvienība izies no valdības, tad Dombrovskim nāksies strādāt kā mazākumvaldības vadītājam.
– Tātad ZZS nepošas ieņemt Nacionālās apvienības vietu?
– Neredzu, kādā veidā mēs varētu atbalstīt valdību. Viena no valdības partijām te novelk «sarkanās līnijas» pret mums, te atlaiž vaļā, te atkal savelk, arī Vienotībā nav vienotības nostājā pret mums. Mēs, protams, atbalstīsim valdības lēmumus, ja tie būs tautsaimniecību veicinoši.