«Lietus bija un būs,» omulīgi nosmej laika zīmju pētnieks Vilis Bukšs. Tomēr pavisam lietainu laiku viņš atlikušajos vasaras mēnešos neprognozē. Ļoti nepastāvīgu gan, bet augusta nogali – pat ar pirmajām nakts salnām. Diemžēl visas pazīmes pašlaik liecinot, ka ziema būšot neganti auksta. «Jāgatavojas!» mudina laikazinis.
Ja septiņu gulētāju dienā līst, tad lietus būs septiņas dienas, ja septiņos brāļos līs, tad – septiņas nedēļas. Tā vēsta tautas ticējumi, kurus mēdzam pētīt arī šodien. Septiņu gulētāju diena bija 27. jūnijā, un todien septiņos gulētājos lietus no rīta nolija austrumu pusē, bet pievakarē bija saulīte. V. Bukšs saka – tā būs visas nākamās septiņas dienas, te līs, te nelīs. Taču, ja slapjums no debesīm gāzīsies 10. jūlijā, septiņu brāļu dienā, tad gan līšot līdz Annām (26. jūlijs) vai septiņas nedēļas. Tautas ticējumi sola arī kaut ko pozitīvāku – ja septiņu brāļu dienā ir skaidrs laiks, tad tāds laiks pastāvēs septiņas nedēļas.
Toties Pēterdienā, 29. jūnijā, un vecajos Jāņos jeb 7. jūlijā var prognozēt siena laiku. Lietus šajā dienā vēsta par sliktu siena laiku.
Laikapstākļus varam vērot arī šodien, 1. jūlijā. Ja diena būs lietaina, tad ziema sāksies vēlu, ja karsta, tad spelgonis atnāks necerēti agri.
Rīt kalendārā ierakstīta Laidene. Tā, izrādās, ir vasaras pāreja no vienas fāzes citā. Beidzas ziedu laiks, un sākas labības laiks. Un atkal tas lietus! Ja 2. jūlijā līs, tad slapju laiku varam piedzīvot vismaz mēnesi no vietas.
Par 4. jūliju V. Bukšs saka – Bišu vai Liepziedu diena. Tā svarīga biteniekiem, kuri pēc laikapstākļiem var prognozēt, kādu medu bitītes ievāks.
V. Bukšs stāsta: «Rādās, ka jūlija pirmā puse līdz vecajiem Pēteriem – 12. jūlijam – varētu būt ar nokrišņiem, bet otra puse būs sausāka. Jūlija beigās trīs līdz piecas dienas gaidāmas karstas, ar sausu gaisu. Līdz 10. augustam varētu būt karsti un tad – postoši pērkona negaisi. Un augusta beigās – jau rudens salnas.» Šogad liepas zied kā aptrakušas, visi zari pilni ziediem, un šķiet, ka liepziedi parādījušies nedaudz agrāk nekā parasti. Laikazinis noteic, ka tas vien liecina par aukstu ziemu. Būšot vismaz tāda pati kā iepriekšējā. Jāsagaida Jēkabi, 25. jūlijs, un Annas, 26. jūlijs, lai lieku reizi pārliecinātos, vai tiešām atkal salsim gan rudenī, gan ziemā. Ja Jēkabos no rīta būs rasa un migla, tad atlikusī vasara būs sausa un karsta. Ja Jēkabos ap sauli redzami mazi mākonīši, tad būs sniegiem bagāta ziema, bet silta un gaiša Jēkaba diena liecinot par to, ka gaidāmi auksti Ziemassvētki. Savukārt, ja Annās līst, tad lietus būs vēl divas nedēļas un arī rudens gaidāms slapjš, bet saulaina diena prognozē sausu rudeni.
Ticēt vai ne? «Kaut kāds grauds ir, par ko vērts padomāt,» noteic V. Bukšs, «laiks starp Jāņiem un Pēteriem ir laiks, kad vasara pāriet pilnbriedā, no ziedu laika – ražas laikā, tāpēc zīmes bieži vien nostrādā.» Laikazinis pieļauj, ka nosaukums septiņi brāļi un septiņi gulētāji ir pieskaņots dabas ritumam un turpmākajām septiņām nedēļas dienām, lai varētu prognozēt laikapstākļus. Turklāt viens nosaukums ticis lietots pēc vecā stila (ar divu nedēļu nobīdi), otrs – pēc jaunā, bet tagad pētām abus datumus.