Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskatījusi trūkumus finansiālās grūtībās nonākušā Ogres tehnikuma budžeta plānošanā, tostarp norādot, ka ir jāpārstrukturē plānošana un lielāka uzmanība jāpievērš risku mazināšanai.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere pēc vizītes tehnikumā aģentūrai LETA norādīja, ka prasītos "konkrētāka plānošana" pirms budžeta gada. Vienlaikus nevarot teikt, ka izglītības iestādes budžets vispār netiktu plānots, viņa piebilda.
Tiekoties ar ministrijas ierēdņiem, tehnikuma vadība apliecinājusi, ka pārskatītas visas iespējas, kā ietaupīt, tai skaitā, no kādiem pasākumiem varētu atteikties, kas nav primāri mācību procesa nodrošināšanai.
"Skola atbildēja, ka, visticamāk, līdz gada beigām ar [jau piešķirto un ietaupīto] finansējumu varēs pabeigt budžeta gadu," sacīja Bašķere.
Vienlaikus esot nepieciešama padziļinātāka izpēte, ko ministrija varētu veikt mēneša laikā, uzskata departamenta vadītāja. Taču izvērtējums neietekmēs budžeta piešķiršanu tehnikumam nākamajam gadam.
Iepriekš Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante pauda, ka IZM vēl pirms gada tika informēta par nepietiekamu izglītības iestādes budžetu, strauji palielinoties komunālajiem maksājumiem un uzturēšanas izdevumiem. Nākamā tikšanās IZM bijusi šī gada sākumā, kas beigusies ar rekomendāciju pašiem pelnīt naudu un solījumu, ka pēc pusgada analizēs, kāda ir finanšu situācija profesionālajās skolās un tad lems ko darīt.
Bašķere apstiprināja, ka IZM vairākkārt saņēmusi informāciju par situāciju Ogrē, taču papildu finansējuma, ko piešķirt, ministrijai neesot.
"Mēs apzināmies, ka tas ir nepietiekams. [Šāda situācija] nav tikai vienai iestādei, bet arī visām pārējām. Līdz ar to mums kādai [izglītības] iestādei būtu jāatņem [finansējums], lai otrai iedotu vairāk," sprieda Bašķere.
Pēc viņas teiktā, ar finansiāliem izaicinājumiem saskaras arī citas izglītības iestādes - ietekmi uz budžetu atstāj mācību programmu un energoresursu sadārdzinājums. Ministrijas pārstāve gan noliedza, ka vēl kāda iestāde būtu informējusi IZM par nonākšanu finansiālās grūtībās, kas ietekmētu mācību procesu.
Bašķere atzina, ka ierobežoto finanšu dēļ "kaut kādas lietas", piemēram, audzēkņu uzņemšanas kapacitāte, varētu netikt izpildīta gaidāmajā līmenī.
Papildu valsts piešķirtajam finansējumam katrai profesionālās izglītības iestādei ir savs ieņēmumu plāns. Pēc Bašķeres teiktā, Ogres tehnikums "faktiski pārpilda" savu plānu, tāpēc IZM sākumā aicināja pārskatīt šos resursus esošā budžeta iespējās. Izglītības iestāde tāpat saņēma no valsts papildu finansējumu, tostarp 100 000 eiro tika piešķirti, pārrēķinot finansējumu septembrī, noslēdzoties audzēkņu uzņemšanai.
Tehnikuma direktore iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka šogad nopelnīts miljons eiro, taču ar to arī nebūs pietiekami, lai nosegtu visus izdevumus.
"Taupām visur, kur vien varam, samazinām telpu uzkopšanas biežumu, tehniskās telpas nekopjam nemaz, audzēkņu dienesta viesnīcās vairs nenodrošinām tualetes papīru, esam ierīkojuši komposta kaudzi, lai samazinātu izdevumus par lapu izvešanu un četras dienas organizējām attālināti mācības, lai vismaz kaut cik samazinātu rēķinus," reālo rīcību ieskicēja direktore.
Lai izglītības iestādes saņemtu "adekvātu samaksu" par dažādiem pakalpojumiem, IZM atkārtotai saskaņošanai nodevusi valdības noteikumu projektu, kas nosaka cenrāžus katrai izglītības iestādei. Departamenta vadītāja saskaņošanas procesu raksturoja kā smagnēju un laikietilpīgu, kas lielā mērā atkarīgs arī no pašām izglītības iestādēm.
LETA jau vēstīja, ka pirms nedēļas valdībā apstiprināja rīkojuma projektu, ka profesionālajām skolām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs 977 306 eiro profesionālās izglītības bāzes finansējuma daļējai paaugstināšanai no šā gada 1.septembra.
No šī piešķīruma Ogres tehnikums saņemšot 100 000 eiro. Tehnikuma direktore norādīja, kas tas ir vairāk nekā uz pusi mazāk, nekā bijis divus iepriekšējos gadus. Pērn no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 240 000 eiro, aizpērn - 270 000 eiro. Viņa uzsvēra, ka tarifi pakalpojumiem paaugstinās vairākas reizes gadā, tādēļ pat pie visrūpīgākās plānošanas nav iespējams precīzi paredzēt izdevumus.
IZM atzīst, ka normatīvajos aktos noteiktais profesionālās izglītības bāzes finansējums neatbilst izglītības programmu faktiskajām īstenošanas izmaksām.
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, IZM priekšlikums paredz palielināt bāzes finansējumu daļēji par 20% no finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu.