Darbam LU un RTU padomēs pieteikušies 11 reizes vairāk kandidātu nekā nepieciešams

© f64.lv, Kaspars Krafts

Uz Ministru kabineta (MK) virzīto padomes locekļu vietām Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomēs pieteikušies attiecīgi septiņas un 11 reizes vairāk kandidātu, nekā pieejamais amata vietu skaits.

Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), uz pieciem LU padomes locekļu amatiem ir saņemti 34 pieteikumi, savukārt uz pieciem RTU padomes locekļu amatiem - 55 pieteikumi.

IZM iepriekš pagarināja pieteikšanās termiņu uz MK virzīto kandidātu vietām valsts augstskolu padomēs, ņemot vērā nozares pārstāvju izteikto viedokli par nepieciešamību pirmreizējai augstskolu padomju izveidei atvēlēt ilgāku.

Uz MK kandidātu vietām LU un RTU padomēs varēja pieteikties līdz 23.novembrim. Katrā šajā padomē vakantas ir piecas amata vietas. LU padomes locekļa mēnešalga noteikta 1973 eiro, savukārt RTU padomes locekļiem noteiktā mēnešalga būs 2596 eiro.

Pieteikšanās uz citu valsts augstskolu padomēm vēl turpinās. Precīzāka informācija par vakancēm augstskolu padomēs ir pieejama Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, IZM mājaslapā latviešu valodā un angļu valodā, kā arī attiecīgo augstskolu mājaslapās.

Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras šī gada jūnijā apstiprināja Saeima.

Iecerēts, ka valsts augstskolu padomes locekļi būs sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā. To iesaiste darbā ļaus augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašināt stratēģisko redzējumu, lai veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības procesu, kas balstīts zinātnē un pētniecībā un kurš ir starptautiski konkurētspējīgs un stimulē valsts ekonomisko attīstību.

Kā liecina IZM sniegtā informācija, katru augstskolas padomes locekli virza attiecīgās varas pārstāvis: Valsts prezidents, attiecīgās augstskolas Senāts, kā arī MK. Kandidēt uz amatu var ikviena persona, kas atbilst amata prasībām. Tāpat pretendentus var izvirzīt jebkura privāta vai juridiska persona, ja pretendents tam devis rakstisku apstiprinājumu.

Augstskolu padome ir koleģiāla augstāka lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Paredzētais termiņš valsts augstskolu padomju izveidei ir 2022.gada 31.janvāris.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais