Septembra otrā dekāde Latvijā bijusi nokrišņiem bagātāka un siltāka, nekā ierasts, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 40% lielāks par normu ar teritoriālajām svārstībām no 40% līdz 70% no normas Latgalē līdz vairāk nekā trim dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā, Liepājā un Rucavā.
Visu dekādi pāri Latvijai viena pēc otras virzījās nokrišņu zonas. Nelielu un tikai vietām nokrišņu daudzumu tās nesa perioda pirmajā pusē, turpretī no 15.septembra lija katru dienu visā Latvijā. Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums aizvadītajā dekādē bija Kolkā, kad 20.septembrī tur nolija 42,5 milimetri, kas gandrīz divas reizes pārsniedz dekādes nokrišņu normu. Vienas dekādes nokrišņu normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums 20.septembrī nolija arī Rūjienā.
Septembra otrā dekāde Latvijas lielākajā daļā bija vienu, Vidzemē vietām divus grādus siltāka par normu. Perioda pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija vienu līdz trīs grādus virs normas. Dekādes siltākajās dienās - 13.septembrī un 14.septembrī - dienā gaiss sasila līdz pat plus 17, plus 22 grādiem un arī naktī termometra stabiņš lielākoties bija virs plus 10 grādiem.
Dekādes otrajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ap normu, dienā maksimālā gaisa temperatūra lielākoties bija plus 12, plus 16 grādi, bet naktī gaisa temperatūra bija plus 7, plus 12 grādu robežās.
Jūras piekrastes teritorijās dekādes otrajā pusē bija vērojama arī vēja pastiprināšanās, 18.septembrī Liepājā brāzmās sasniedzot vētras spēku, kad vējš pūta brāzmās no 21 līdz 24 metriem sekundē (m/s), bet Ventspilī - stipras vētras spēku, kad vējš pūta brāzmās līdz 26 m/s.
Jau ziņots, ka šogad septembra pirmā dekāde Latvijā bija divus grādus aukstāka par līdz šim novērotajiem vidējiem rādītājiem.