Pasaules vadošās meteoroloģijas institūcijas prognozē, ka 2019.-2020.gada ziema Eiropā gaidāma silta, Ziemeļeiropā - arī mitrāka nekā ierasts.
Eiropas Savienības programmā "Copernicus" pieejamā informācija liecina, ka neviens meteoroloģijas dienests neprognozē aukstu ziemu. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Baltijā galvenokārt prognozēta krietni augstāka par normu, dažas prognozes pieļauj iespēju, ka tā būs tuvu normai jeb ilggadējam vidējam rādītājam.
Sagaidāms, ka laikapstākļus Ziemeļeiropā ziemas lielāko daļu noteiks cikloni, kas nesīs siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, līdz ar to iespējams liels nokrišņu daudzums.
Eiropas ziemeļaustrumu daļā - Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļos - iespējama lielākā temperatūras pozitīvā novirze no normas.
Meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un ka arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.
Vairāki pētījumi liecina, ka zema Saules aktivitāte veicina bloķējošu anticiklonu veidošanos un palielina aukstu ziemu varbūtību Centrāleiropā. Saules aktivitāte šobrīd ir viena no zemākajām novērojumu vēsturē. Tomēr cilvēka saimnieciskās darbības radītās globālās sasilšanas ietekme uz laikapstākļiem, visticamāk, ir lielāka.