Laika posmā no 11.jūlija līdz 20.jūlijam gaisa temperatūra Latvijā bijusi par pieciem līdz septiņiem grādiem augstāka par normu, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Jūlija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra visās dekādes dienās lielākajā daļā teritorijas pārsniedza plus 20 grādus, un Rīgā 12.jūlijā un 13.jūlijā pat sasniedza plus 27, plus 28 grādus. Šādas augstas diennakts vidējās gaisa temperatūras ietekmēja gan lielais karstums dienas laikā, gan siltās nakts temperatūras.
Latvijas teritorijā kopumā diennakts maksimālās gaisa temperatūras laikā no 11.jūlija līdz 18.jūlijam pārsniedza plus 30 grādu atzīmi, un septiņās dekādes dienās vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegti konkrētā datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras ilggadējie rādītāji.
13.jūlijā tika sasniegts jauns absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekords Ventspilij - plus 34,8 grādi, kas bija arī augstākā šī gada jūlija otrās dekādes gaisa temperatūra Latvijā.
Savukārt 17.jūlijā tika sasniegts jauns jūlija otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā - plus 33,3 grādi.
Jūlija otrajā dekādē diennakts minimālā gaisa temperatūra nekur Latvijas teritorijā nebija zemāka par plus 10 grādiem, un laikā no 11.jūlija līdz 19.jūlijam atsevišķās vietās nenoslīdēja zemāk par plus 20 grādiem, tādējādi nedodot veldzi pat nakts laikā.
Nokrišņu sadalījums dekādē Latvijas teritorijā bija ļoti nevienmērīgs. To ietekmēja nokrišņu lokālais raksturs, ko lielākoties pavadīja pērkona negaiss.
Kalnciema novērojumu stacijā kopumā dekādē izlija vairāk par četrām dekādes nokrišņu normām, un dekādes nokrišņu daudzums bija 119 milimetri (mm), savukārt Alūksnes novērojumu stacijā tika reģistrēta 2,6 mm liela dekādes nokrišņu summa, kas ir tikai desmitā daļa no dekādes normas.
14.jūlijā un 15. un 19.jūlijā atsevišķās Latvijas vietās, bet 18.jūlijā lielā daļā teritorijās tika novēroti diennakts nokrišņu daudzumi, kas pārsniedza 23 mm un kopumā līdzinās jūlija otrās dekādes nokrišņu normai. Visvairāk diennakts laikā nokrišņi tika reģistrēti Skultes novērojumu stacijā 18.jūlijā, kad to daudzums bija 54 mm, divas reizes pārsniedzot jūlija otrās dekādes kopējā nokrišņu daudzuma normu.
Laikā no 13.jūlija līdz 18.jūlijam lielā daļā Latvijas teritorijās tika novērots pērkona negaiss, vietām pat stiprs, kura laikā nolija lielais nokrišņu daudzums, kā arī pastiprinājās vēja brāzmas. Rīgā 18.jūlijā vēja ātrums negaisa laikā sasniedza 21,9 metrus sekundē.