Pašreizējā situācijā Latvijā skābie lieti, kas varētu būt saistīti ar Īslandes vulkāna pelniem, pilnīgi noteikti nav gaidāmi un nekāda negatīva ietekme uz veselību nevar būt, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
Pelnu ietekmē teorētiski iespējama neliela nokrišņu paskābināšanās, bet tas vairāk varētu būt Eiropas rietumu rajonos.
Īslandes vulkāns pagājušajā naktī ir aktivizējies, bet nu jau izvirst vairāk lavas, ne tik daudz putekļi. Vulkāna izmeši lielā mērā sastāv no ūdens tvaika, bet ir arī vulkāniskie putekļi. Kopumā situācija virs Eiropas ir nedaudz uzlabojusies, bet jaunie izmeši līdz ar ziemeļrietumu vējiem tik un tā virzīsies uz Eiropu, līdz ar to iespējami jauni aviopārvadājumu ierobežojumi, informēja Vīksna.
Pašlaik virs Latvijas un Eiropas putekļi ir līdz sešu kilometru augstumā, bet vizuāli tos var redzēt tikai virs Īslandes un nedaudz virs Atlantijas okeāna. Pelni vienmērīgi izkliedējas atmosfērā, kā arī daļa nolīst uz zemes kopā ar lietu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, vulkāniskie pelni pamatā ir cietas iežu daļiņas, kuru sastāvs ir līdzīgs daudzu citu mūsu planētas iežu sastāvam, kurā ir ir silīcija un alumīnija oksīdi, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un citi elementi, kas nav kaitīgi cilvēkam.
Vienīgā atšķirība ir tā, ka pelnu daļiņas ir ar šķautnainām malām, kas varētu ietekmēt elpošanu cilvēkiem, kuriem jau ir zināmas elpošanas problēmas.
"Kopā ar vulkāna pelniem atmosfērā nonāk arī fluors, sēra oksīds un citi savienojumi, kuri, savienojoties ar ūdeni, veido skābes. Tie var radīt skābos lietus, tomēr tad jābūt lielai vulkāniskā materiāla koncentrācijai, pie tam man ir radies iespaids, ka šo ķīmisko savienojumu ietekme ir vairāk lokāla un visticamāk neskars Latviju," sacīja Stinkulis.
Jau ziņots, ka 14.aprīlī Īslandes dienvidrietumu daļā atkārtoti aktivizējās vulkāns Eijafjadlajegidla ledājā, kas pirmo reizi pēc gandrīz 200 gadu ilgas klusēšanas aktivizējās 20.martā, un kopš tā brīža aktīvi darbojās, ik sekundi izsviežot apmēram 300 kubikmetrus, jeb 750 tonnas lavas. Līdz ar valdošajiem vējiem vulkāna pelnu mākonis tika pārvietots pāri Atlantijas okeānam un 15.aprīlī sasniedza Eiropu, kur tas tika izkliedēts atmosfērā dažādos augstumos, radot nopietnus draudus lidojumu drošībai.