Izglītība & Karjera

No 5.jūlija sāksies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām 12 Latvijas augstskolās, liecina informācija mājaslapā "Latvija.lv".

Turpinot skolu tīkla sakārtošanas darbus, 2022.gadā Latvijā tiks reorganizētas vairāk nekā 50 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā pieejamā informācija.

Noslēdzoties mācību gadam, Latvijas izglītības iestādes apmeklēja 4144 Ukrainas kara bēgļi, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

atvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) joprojām neapmierina vairāki finansējuma piešķiršanas mācību iestādēm aspekti, šorīt Latvijas Radio atzīmēja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. LIVA nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Savukārt valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, lai arī šīs skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus. Asociācija atzīmē, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par "kvalitātes daļas piemaksu", par ko neesot īsti saprotams, kam un par ko šādas piemaksas varētu piešķirt. Tāpat Kalvāns uzskata, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu nav motivējoša, lai pašvaldības tiešām virzītos uz to optimizēšanu. Kā ziņots, lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā pie Saeimas ēkas rīkot piketu. Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām. Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Ja atklāsies gadījumi, kad mediķi ir nepamatoti atbrīvojuši skolēnus no eksāmenu kārtošanas, pašiem skolēniem, visticamāk, pārbaudījumi vienalga nebūs jākārto, jo "tas ir aizbraucis vilciens", izriet no izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments pēc 9. un 10.maija notikumiem pie padomju karavīru pieminekļa Pārdaugavā vērtējis pāris Rīgas pedagogu rīcību.

Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā darba iespējas studentiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki darba iemaņu attīstībai augstākās izglītības iestādēs, liecina informācija LU mājaslapā.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās trīs likumprojektus, kas saistīti ar sociālās korekcijas iestādes "Naukšēnu" likvidēšanu un paredz uz laiku atteikties no ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas bērniem.

No nākamā mācību gada septiņas Rīgas vidusskolas tiks reorganizētas par pamatskolām.

Jelgavā augstāko izglītību ieguvušie uzrāda visaugstāko nodarbinātības līmeni starp zinātnes universitātēm un spēj sev nodrošināt labi atalgotas darba vietas jau gada laikā pēc universitātes absolvēšanas. To apliecina 2017. - 2019. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventu dati par darba gaitām, ko nupat 2022. gada jūnijā publiskojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Eksperti uzskata, ka šādām sociālās korekcijas skolām Latvijā nav nākotnes, kas praktiski nozīmē, ka grūti pāraudzināmos jauniešus mēģinās integrēt sabiedrībā citādi, ziņo portāls "LSM.lv".

Mācību gada pagarināšana ir nepieciešama, tomēr šīs pārmaiņas nevar būt mehāniskas, liekot bērniem turpināt sēdēt klasēs, skaidro vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Izglītības iestāžu vakanču problēmas cēloņi ir profesijas prestiža trūkums, zemās algas un nepilnīga pedagogu sagatavošana, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā preses konferencē skaidroja Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Maija beigās Latvijas skolās noslēgusies gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšana, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldībām, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir izsludinājusi konkursu uz rektora amatu.

Šodien noslēdzas 2021./2022.mācību gads 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Teju katrs desmitais skolēns šogad bijis atbrīvots no matemātikas centralizētā eksāmena, informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC). Līdzīgi rādītāji arī pārējos centralizētajos eksāmenos. Šī tendence pievērsusi arī izglītības ministres Anitas Muižnieces ("Konservatīvie") uzmanību, un nu atbildīgās iestādes lūgtas izvērtēt atbrīvojumu pamatotību, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest jaunu stipendiju pedagoģijas studentiem, šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

No nākamā mācību gada ukraiņu bēgļu bērni izglītību Latvijā iegūs valsts valodā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Masveida atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas ir kliedzoša situācija, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4.klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma “de facto” uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji.