Visas valdības līmenī notiks darbs pie tā, lai skolās mācības valsts valodā notiktu reāli, nevis uz papīra vai ķeksītim, kad kāds to pārbauda, intervijā aģentūrai LETA pauž jaunā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Skolas pēc tam, kad tika pieņemts lēmums, ka otrajai svešvalodai ir jābūt kādai no Eiropas Savienības valodām, ceļ trauksmi, ka trūkst valodas pedagogu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša skaidro, ka tiek veidots plāns, kā piesaistīt papildus pedagogus.
"Ja mēs skatāmies tikai uz pedagoģijas studiju programmām, tad vācu valodas skolotāji mums laikam bija trīs, franču valodas - viens, bet Filoloģijas fakultātē studentu skaits, kas mācās franču vai vācu valodu, nesamazinās un ir tāds pats, kā bija. Tādēļ viens no ceļiem ir uzrunāt tos cilvēkus, kuri ir studējuši vienu, otru vai trešo valodu, piedalīties arī mācību procesā skolās," uzskata Čakša.
Ministre uzsver, ka svarīgs ir arī skolotāju profesijas prestižs kopumā, kurā būtisks punkts ir atalgojums.
"Protams, ka šobrīd darba tirgū mēs ļoti daudz cīnāmies par cilvēkresursiem, jo demogrāfijas kontekstā mums trūkst mediķu, mums trūkst skolotāju, trūkst policistu un visās šajās profesijas iezīmējas arī nepietiekams finanšu segums. Vienlaikus tas ir stāsts par valsts attīstību un lielāku labklājību, kur mēs nonākam arī līdz zinātnei," stāsta Čakša.
Runājot par apmaksātu izglītību un iespējamajiem līdzmaksājumiem augstākajai izglītībai, ministre skaidro, ka tuvākajā nākotnē var runāt tikai par kompensācijām pedagogiem, ja viņiem ir maksas studijas.
"Ja mēs runājam par skolotāju studiju apmaksu, tad to es redzu jau kā šī gada budžeta uzdevumu, lai mēs mācību maksu varētu segt jau no 1.septembra. Attiecībā uz pārējiem studiju virzieniem es ļoti ceru, ka mēs līdz lēmumiem par modeļa izvēli tiksim šī gada laikā," skaidro Čakša.