Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Latvijas zinātniekiem pērn nozīmīgākie sasniegumi vēža ārstēšanā, ūdeņraža iegūšanā un vēsturē

© pixabay.com

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) tradicionāli ir apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

Kā aģentūru LETA informēja LZA pārstāvji, Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki.

Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Kā sasniegums izcelta arī starptautiska kolektīva veidota monogrāfija, kurā atklāta latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsme. Grāmatas sastādītāji un redaktori ir literatūrzinātnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs, tās tapšanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti - Kristiāna Ābele, Inguna Daukste-Silasproģe, Mārtiņš Mintaurs, Ginta Pērle-Sīle un Aiga Šemeta.

Monogrāfija atspoguļo 19.gadsimta latviešu literatūras vēsturi, uzmanību pievēršot latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsmei. Darbā apskatīta tā laika preses, biedrību, lasīšanas revolūcija, folkloras un rakstniecības mijiedarbības un tulkojumu nozīme literārās kultūras veidošanā.

Kā unikāls tiek minēts pētījums par latviešu izcelsmes virsniekiem Krievijas impērijas armijā no 19.gadsimta otrās puses līdz 1914.gadam. LZA akadēmiķa Ērika Jēkabsona monogrāfija ir unikāls pētījums Latvijas jaunāko laiku vēsturē ar nacionālu un starptautisku nozīmi, vērtē LZA. Pirmo reizi Latvijas historiogrāfijā sniegts plašs ieskats par militāro dienestu un virsnieka profesiju, latviešu karavīru iesaisti aplūkojamā posma militārajos konfliktos un nacionālās identitātes veidošanos.

Kā ceturtais sasniegums tiek atzīmēts pētījums par pirmo latviešu filosofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Zinātnieka Andra Hirša monogrāfija "Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu. Latviešu pirmā filosofa Jēkaba Oša dzīve un darbi" vēsta par vienu no Latvijas Universitātes (LU) idejiskajiem pamatlicējiem. Pētījums atsedzot jaunus aspektus latviešu intelektuālajā vēsturē.

Tāpat tiek norādīts uz monogrāfiju, kurā veikta izpēte par Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumiem un viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanu. Tās galvenā redaktore ir LZA akadēmiķe Baiba Rivža, bet atbildīgā redaktore - Ausma Mukāne. Monogrāfijā pētītās jomas ir tehnoloģiskās un sociālās inovācijas, uzņēmumu digitalizācija, sabiedrības digitālā kompetence, sabiedrības novecošana un noslāņošanās ar nepieciešamu pensiju sistēmas pilnveidi un citas.

Lietišķās zinātnes jomā izstrādāti hromatiskie materiāli viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām. To tapšanā piedalījies LZA akadēmiķis Juris Purāns un zinātnieki Ilze Aulika, Boriss Poļakovs, Mārtiņš Zubkins, Smaguls Karazhanovs un LU Cietvielu fizikas institūts (CFI). Par paveikto publicēti 14 zinātniskie raksti augsta līmeņa pētnieciskajos žurnālos.

Kā septītais sasniegums minēts inovatīva elektrolīzes veida izstrādāšana, lai šķeltu ūdeni un ražotu ūdeņradi ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā. Šajā procesā iesaistīti zinātnieki Mārtiņš Vanags, Guntis Kuļikovskis, Juris Kostjukovs, Laimons Jēkabsons, Anatolijs Šarakovskis, Krišjānis Šmits, Līga Bikše, Andris Šutka, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūts, LU Ķīmijas fakultāte un LU CFI.

LZA skaidro, ka līdz šim izmantotām elektrolīzes iekārtām ir vairāki trūkumi, savukārt Latvijas pētnieku izstrādātā inovatīvā pieeja padarīs iespējamu elektrolīzes plašu ieviešanu ūdeņraža ražošanā.

Zinātņu akadēmijā arī norāda uz unikāla industriālās robotikas risinājuma radīšanu, kas ir viedais robots ar attīstītām redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējām. Šajā procesā piedalījies LZA akadēmiķis Modris Greitāns, kā arī pētnieki Jānis Ārents, Pēteris Račinskis, Bjorns Debaile, Pavels Kostka un Bernds Lesers.

Kopā ar Beļģijas, Vācijas un Austrijas kolēģiem radīts unikāls industriālās robotikas risinājums, kas spēj uztvert un interpretēt apkārtējo vidi, kā arī mijiedarboties ar objektiem un cilvēkiem tajā. Robots ar 3D kameras palīdzību un iegultā mākslīgā intelekta algoritmiem spēj klasificēt un lokalizēt dažādus, patvaļīgi izvietotus objektus, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar rīcību ar tiem, klāsta LZA.

LZA norāda uz zinātnieku radītajiem savienojumiem, kas uzlabo antibakteriālās terapijas efektivitāti. To paveikuši LZA akadēmiķi Edgars Liepiņš un Edgars Sūna, kā arī pētnieki Pavels Donets, Kirils Šubins, Dmitrijs Lubriks, Andrejs Barans, Jānis Kūka, Solveiga Grīnberga, Marina Martjuga, Mārtiņš Priede, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Zinātnieki izstrādājuši jaunu kombinētās terapijas pieeju bakteriālās rezistences apkarošanai un tādu akūtu infekcijas slimību efektīvai ārstēšanai kā sepse, pneimonija un urīnceļu iekaisumi. Jaunā terapijas pieeja izstrādāta cīņai ar īpaši bīstamiem mikroorganismiem, kuri ir nejūtīgi praktiski pret visiem medicīnā izmantotajiem antibakteriālajiem līdzekļiem.

Kā desmitais sasniegums izcelta hipofīzes audzēju izpēte Latvijā, lai atklātu jaunus bioloģiskos marķierus. To paveikuši zinātnieki Helvijs Niedra, Raitis Pečulis, Rihards Saksis, Ilona Mandrika, Kaspars Megnis, Ramona Petrovska, Helēna Daiga Litvina, Oļesja Rogoza, Inga Balcere, Ilze Konrāde, Mihails Romanovs, Līva Šteina, Jānis Stuķēns, Austra Breikša, Jurijs Nazarovs, Jeļizaveta Sokolovska, Rasa Liutkeviciene, Alvita Vilkeviciute, Vita Rovīte un LZA akadēmiķi Valdis Pīrāgs Jānis Kloviņš.

LZA pārstāvji skaidro - lai piemērotu efektīvāko terapiju katram pacientam, ļaundabīgo audzēju diagnostikā arvien plašāk izmanto vēža molekulāro marķieru analīzi. Hipofīzes neiroendokrīno audzēju gadījumā līdz šim tā vēl nav bijušas pieejamas. Tāpēc sadarbībā ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Lietuvas Veselības zinātņu universitāti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Rovītes vadībā vairāk nekā 500 pacientiem ir veikuši hipofīzes neiroendokrīno audzēju izpēti. Pētījums paver ceļu uz molekulāras diagnostikas testu izveidi agrīnai diagnostikai.

LZA norāda arī uz pumpurērču un upeņu reversijas BRV vīrusa izpēti ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju audzēšanai. Tajā piedalās pētnieki Inga Moročko-Bičevska, Arturs Stalažs, Gunārs Lācis, Valda Laugale, Kristīne Drevinska, Neda Zuļģe, Katrīna Kārkliņa, Toms Bartulsons, Māris Jundzis, Līga Lepse, Sarmīte Strautiņa un vairāki Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki.

Ribes augu audzēšanu būtiski ietekmē BRV vīruss. Pilnveidotas pētniecības metodoloģijas izvērtēts vietējais Ribes genofonds un papildināta vietējo genotipu kolekcija ar atveseļotiem, vērtīgākajiem Latvijas izcelsmes variantiem. Radīto zināšanu ietekmē atjaunota valsts atbalstīta upeņu selekcijas programma.

Visbeidzot, kā sasniegums izcelts pētījums par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām - par to agronomiskajām īpašībām, izmaiņām audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējām. Šajā projektā iesaistītas zinātnieces Linda Legzdiņa, Māra Bleidere, Indra Ločmele, Vija Strazdiņa, Dace Piliksere, Valentīna Fetere, Ieva Mežaka un Elīna Sokolova.