Daugavpils universitātes rektora vietniekam Kudiņam noteikts aizliegums izbraukt no valsts bez saskaņojuma

© Lauris Aizpurietis / F64

Daugavpils universitātes (DU) rektora vietniekam attīstības jautājumos Jānim Kudiņam saistībā ar lietu par aizdomām par krāpšanos ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem noteikts aizliegums izbraukt no valsts bez saskaņojuma, noskaidroja aģentūra LETA.

Kudiņš pastāstīja aģentūrai LETA, ka viņš sniedzis liecības un arī kratīšanas laikā nekā nav kavējis izmeklēšanas darbības. Otrdien, 24.janvārī, plkst.7, kad sākās kratīšana, Kudiņam tika izņemts mobilais telefons un visa pārējā elektroniskā aparatūra. Kratīšanā tika meklēti dokumenti saistībā ar šo lietu, bet netika atrasti - ne mājās, ne darbavietā.

Trešdien dienas laikā viņš ticis atbrīvots, tomēr kā drošības līdzeklis viņam noteikts aizliegums izbraukt no valsts bez saskaņojuma. Šodien pēcpusdienā Kudiņš ir atjaunojis telefonu un pēcpusdienā varējis atsākt komunikāciju. "Man nav aizliegts ieņemt amatus, es varu turpināt strādāt. Es nedrīkstu piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar Eiropas Savienības projektiem, kas minēti krimināllietā, taču visi šie projekti jau ir noslēgušies pagājušā gada laikā," sacīja Kudiņš.

Runa izmeklēšanā ir kopumā par četriem ES projektiem. Jautāts par citām personām, kas aizturētas liecību sniegšanai, Kudiņš atzīmēja, ka viņš nezina, kas ir šie cilvēki, un uzsvēra, ka viņi nav no DU.

Kā jau vēstīts, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) veic procesuālās darbības iepriekš sāktā kriminālprocesā Daugavpils universitātē aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā.

Kā aģentūra LETA uzzināja policijā, kriminālprocesā vairākas personas, tostarp augsta līmeņa mācību iestādes amatpersona, tiek turētas aizdomās par krāpšanu saistībā ar mācību iestādei piešķirto Eiropas Savienības Sociālā fonda finansējumu, mākslīgi palielinot publiskā iepirkuma specifikācijas izmaksas. Kopumā aizturētas četras personas.

Izmeklētājiem ir aizdomas par iespējamu šo līdzekļu daļēju novirzīšanu uz uzņēmumiem citās valstīs.

Kriminālprocesā, kas kvalificēts par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, patlaban turpinās procesuālās darbības un policija plašākus komentārus nesniedz.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais