Ir cilvēki, kuri visu mūžu nostrādā vienā darbavietā, ir cilvēki, kuri darbavietas maina ik pēc gada, ir cilvēki, kuriem vārds „darbs” saistās ar kaut ko šaušalīgu un mokošu. Es laikam piederu pie otrās kategorijas paveida, proti, man patīk pārmaiņas, taču šeit es nedomāju bezmērķīgu mētāšanos no vienas vietas uz citu, bet gan stratēģisku virzīšanos pa labi, pa kreisi, saglabājot galveno virzienu-augšup.
Tika veikts pētījums- kādam bariņam cilvēku jautāja, vai viņi ir apmierināti ar pašreizējo darbavietu? Visi kā viens atbildēja, ka jā! Nākamais jautājums bija- kuri pēc pieciem gadiem iedomājas sevi tajā pašā darbavietā? Tikai puse no respondentiem atbildēja, ka jā! Tātad, ko mēs varam secināt- ka cilvēki nav apmierināti ar savu darbavietu, paši pat to nenojauzdami! Jā, it kā viss ir labi, it kā alga apmierina, it kā kolēģi ciešami, it kā īpaši arī nenostrādina, bet viens mazs sīkumiņš- „it kā”! It kā jau kas tad tur liels- pēc darba atnāku mājās un daru ko tik sirds vēlas, tomēr, iedomājieties, ja jūs šādā darbā strādājat ar 60, 70% lielu atdevi, ko jūs varētu sasniegt darbā, kurš jums patiktu tik ļoti, ka strādātu uz visiem 100, ja ne 150 %?!
Te nav runa tikai par darbu, runa ir par jebko, kas sagādā prieku, piemēram, man sagādā prieku spēlēt „Mēmo šovu”, bet kā tad tas izskatīsies, ka es tagad pieaugusi sieviete rāpošu pa zemi, tēlodama briežvaboli, un kur gan es dabūšu vēl pārējos „jocīgos”, kuri būtu gatavi tā ķēmoties?! Paradoksāli, bet gadiem ejot mēs ieliekam sevi kaut kādos rāmjos- es uzsvēršu, ka paši ieliekam, tajā pašā laikā skandinādami, ka sirdī esam jauni un esam tik veci, cik jūtamies, u.t.t. Vaina ir tajā, ka mēs paši sevi neiepriecinām ( tas neattiecas uz jaunas kleitas vai mašīnas iegādi). Mēs aizejam uz koncertu, teātri, apsēžamies- nu te nu es esmu, tagad uzjautriniet mani, es par to esmu samaksājusi! Bet kā būtu ar pasākumu, kurā savāktos jūsu draugi par to teātra biļešu naudu paši uzmeistarotu karnevāla tērpus un dietu visu nakti?! Nezinu, kā jūs, bet es noteikti apmeklētu otro pasākumu.
Ja kāds ir spējis izsekot manam domu labirintam, tad apsveicu, ja nē, tad pateikšu īsi- neviens cits mūs neiepriecinās tik ļoti kā mēs paši sevi! Vai vakara ziņas jūs iepriecina? Ja ne, tad pārslēdziet uz „Simpsoniem”! Vai rīta ziņas jūs pozitīvi uzlādē jaunai dienai? Ja ne, tad ieslēdziet kādu mūzikas kanālu!
Mēs taču dzīvojam tikai vienreiz!