Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis noliedz, ka, 9. klasi beidzot, nebūs atsevišķs latviešu valodas eksāmens un tas ir vien žurnālista izdomājums, tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāji, iepazīstoties ar Valsts izglītības un satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentāciju 18. augusta konferencē, arī ir sapratuši, ka turpmāk šis pārbaudījums varētu tikt veidots integrēti kopā ar citiem mācību priekšmetiem.
Aptaujājot vairākus latviešu valodas un literatūras skolotājus, viņi visi neslēpa bažas par to, kas, ieviešot jauno mācību saturu, notiks ar pārbaudījumiem. Tāpat viņi ir par to, ka latviešu valodas eksāmenam jābūt arī turpmāk atsevišķam, tāpat kā matemātikas eksāmenam, nevis kombinētam ar vēstures, dabaszinību un citiem priekšmetiem, kurā valodas zinības tiktu pārbaudītas vien kā prasme gramatiski pareizi izteikties par uzdotajiem jautājumiem. Viņi pieļauj, ka varbūt var samazināt pārbaudījumu skaitu citās pamatskolas klasēs, taču ne beidzot 9. klasi.
«Tā būtu diezgan liela pašnāvība, ja no tā atteiktos, jo tas ir veids, kā efektīvi pārbaudīt apgūto. Kādam atskaites punktam jābūt, nevar to atstāt tikai skolotāja pārziņā,» uzskata Latviešu valodas un literatūras asociācijas vadītāja Anita Vanaga, kura ir arī pamatskolas latviešu valodas standarta izstrādātāju grupā. Jo eksāmeni ir arī viens no veidiem, kas ļauj saprast, kurš skolēns varētu turpināt mācības vispārējā vidusskolā, bet kuram - tomēr labāk izvēlēties apgūt arodu. No pamatskolas eksāmeniem varētu atteikties, ja tiek grozīts Izglītības likums un pieņemts lēmums par obligāto vidējo izglītību, un tad pārbaudījumi tiešām varētu turpmāk būt, tikai beidzot 12. klasi, pieļauj A. Vanaga. Ja gribam ko modernizēt, tad vienmēr jāatbild uz jautājumu - ko ar to gribam panākt? Lai gan patiesībā tā viņai neesot aktualitāte numur viens, vairāk viņu uztraucot nevis eksāmens, bet tas, «kā līdz tam nonāksim».
Arī Liepājas valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars ir pārliecināts, ka atteikšanās no atsevišķa eksāmena būtu valsts valodas statusa samazināšana. Viņš saskata jaunajā mācību standartā zināmu virzību uz to, ka latviešu valoda tiks mācīta pēc tādiem princiem kā svešvaloda. Protams, ne jau eksāmens ir eksāmena dēļ, bet gan tāpēc, lai parādītu devītklasnieka valodas izpratnes līmenī - kā viņš domā, kā raksta. Galu galā tas ir arī latviešu valodas prestiža jautājums. Jo kāpēc tad svešvalodai vajag atsevišķu pārbaudījumu, bet dzimtajai - ne? Viņam gan šobrīd esot arī daudz citu neskaidrību, un tās visas attiecas uz jauno mācību saturu. Piemēram, cik stundu tiks atvēlētas latviešu valodai, cik - literatūrai? N. Dzintars domā, ka viss notiek pārāk lielā steigā, kas diez vai uzlabos kvalitāti. Laiks aprobācijai ir pārāk mazs un vēl mazāks būs apspriešanai un uzlabošanai. Gandrīz izskatās, ka Eiropas Savienības nauda dzen uz priekšu, nevis nepieciešamība pēc reformas.
Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency
Vineta Bertrande, kura māca latviešu valodu mazākumtautību skolēniem Rīgas 89. vidusskolā, uzsver: eksāmenam jābūt! Lai stiprinātu valsts valodas statusu, ir jābūt šādam zināšanu pārbaudes veidam. Gan sākumskolā, gan pamatskolā, gan vidusskolā. Eksāmens bērnus motivē apgūt valodu cītīgāk, un atzīme tajā daudziem ir pietiekams stimuls. Ar to, ka mazākumtautību programmās citi mācību priekšmeti tiek pasniegti bilingvāli, tomēr nepietiek, teic V. Bertrande.
Saviem kolēģiem pievienojas arī Rēzeknes valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Irēna Prikule. Dzimtā valoda ir jākopj un jālolo. Nedrīkst latiņu nolaist zemāk tās apguvē, bet šajā arvien lielākas internacionalizācijas laikā tā jāceļ vēl augstāk.
Piesardzīgāk uz to skatās Vecumnieku vidusskolas skolotāja Ingrīda Segliņa. Kamēr nav publiskots jaunais mācību saturs, viņa nevarot atbildēt par pārbaudījumiem. «Vispirms gribu redzēt jauno standartu un tad varu runāt, vai to var pārbaudīt integrēti,» akcentē I. Segliņa. Šis gads ir uzsākts ar veco standartu, un skaidrs, ka arī eksāmens notiks pa vecam. Pašlaik vairāk satraucot jaunā satura aprobācija, jo Vecumnieku vidusskola arī ir to simts izglītības iestāžu pulkā, kam to uzticēts darīt. Vairāk gan šobrīd mācoties paši skolotāji - to, kā jauno pieeju var īstenot.
