Ukrainas kara 837. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:48]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 9. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:48. Pravda.com.ua. ziņo, ka pēc dažām nedēļām Ukrainas bruņotie spēki sāks pārbaudīt Ukrainas ražotās vadāmās bumbas.
Ukrainas gaisa spēki ierasti izmanto Rietumos ražotas dažāda kalibra vadāmās aviācijas bumbas, tostarp GBU-39 un GBU-62.
20:06. Krievijas karaspēks 9. jūnijā nometa vadāmo aviācijas bumbu uz Harkivas pilsētu, trāpot privātmāju rajonam, ziņo pravda.com.ua.
18:50. Ukrainas Aizsardzības izlūkdienests ziņo, ka Krievijas Astrahaņas apgabalā esošajā lidlaukā vienlaikus, iespējams, iznīcināti divi daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-57, ziņo pravda.com.ua
16:28. Sestdien, 9. jūnijā, krievi no drona nometa bumbu virsū ārstu komandai, kas bija ceļā uz izsaukumu. Ievainots šoferis un viena medicīnas persona, raksta pravda.com.ua.
14:50. Krievija sestdien, 8. jūnijā, uzbrukusi 93 infrastruktūras objektiem Ukrainā, raksta pravda.com.ua.
12:59. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) paziņojusi, ka pirmo reizi uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs Su-57.
Saskaņā ar HUR vietnē publicēto ziņojumu 8.jūnijā agresorvalsts daudzfunkcionālais iznīcinātājs Su-57 tika sabojāts Krievijas Astrahaņas apgabala Ahtubinskas lidlauka teritorijā, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas. HUR paskaidroja, ka to apstiprina satelītattēli, kuros redzams lidaparāts, kas novietots ienaidnieka lidlaukā.
11:24. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 518 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7869 tankus, 15 131 bruņutransportieri, 13 593 lielgabalus un mīnmetējus, 1097 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 836 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 982 bezpilota lidaparātus, 2277 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 562 automobiļus un autocisternas, kā arī 2253 specializētās tehnikas vienības.
10:43. Krievijas armijas rezerves ir nepietiekamas, lai veiktu plaša mēroga uzbrukumus vairākos virzienos, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā.
Saskaņā ar ISW datiem Krievija katru mēnesi mobilizē 30 000 rekrūšu, no kuriem daļa ierodas frontē. Vidēji katra operatīvā karaspēka grupa ik mēnesi saņem 1000 līdz 1500 karavīru kā papildspēkus vai pastiprinājumu, un, ja karaspēks veic intensīvas uzbrukuma operācijas, var saņemt 2000 karavīru, raksta ISW. Tomēr ar to pietiek, lai kompensētu zaudējumus, jo tie ir ļoti lieli.
09:02. Krievijas armija 8. jūnija vakarā un 9. jūnija rītā uzbruka Nikopoles un Pokrovskas apgabaliem, iznīcinot piecas mājas, garāžu un elektropārvades līniju, raksta pravda.com.ua.
08:20. Krievijas armijas karavīru būvbrigādes Krimā izmisīgi cenšas nostiprināt piekrastes aizsardzību, jo Melnās jūras flotes aizsardzības spēki kūst, vēsta dialog.ua.
07:55. Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele zināja par Krievijas nodomu samazināt gāzes piegādes, lai šantažētu Eiropu paātrināt gāzesvada "Nord Stream 2" projekta īstenošanu, tomēr šādu informāciju noklusēja, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, vēsta Vācijas laikraksts "Handelsblatt". 2021.gada oktobrī Krievijas diktators Vladimirs Putins devis valsts koncernam "Gazprom" rīkojumu palielināt gāzes piegādes Eiropas krātuvēm. Tobrīd "Nord Stream 2" būvniecība bija gandrīz pabeigta, bet Krievija koncentrēja spēkus pie Ukrainas robežas.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 22.februārī tolaik jaunieceltā Vācijas kanclera Olafa Šolca valdība paziņoja, ka apturēs "Nord Stream 2" sertifikāciju.
"Gāzes cenu krīze Vāciju pārsteidza. Jau pirms Krievijas ofensīvas pret Ukrainu Berlīnei bija aizdomas, ka Kremlis manipulē ar gāzes tirgu. Tomēr valdība neko nedarīja," teikts "Handelsblatt" rakstā.
06:05. Krievijas armija zaudēja vēl 1270 karavīrus, 60 artilērijas sistēmas un 26 tankus, vēsta pravda.com.ua.
00:10. NATO apsver iespēju iecelt jaunu pastāvīgo sūtni Ukrainā, ziņo pravda.com.ua.
Priekšlikums par pastāvīgā sūtņa, kuru dēvē arī par "vecāko civilo pārstāvi" Ukrainā, nosūtīšanu uz Kijivu tiks prezentēts jūlijā, NATO samitā Vašingtonā. Tiek ziņots, ka šis sūtnis pildīs līdzīgas funkcijas, kādas divu desmitgažu laikā veica sūtnis Afganistānā. Sūtņa pienākumi būtu koordinēt alianses atbalstu Ukrainai, tostarp militārās palīdzības plūsmu uz Kijivu no dažādām Rietumu valstīm.
Augstā līmeņa amats kalpotu arī kā politisks signāls gan Ukrainai, gan Krievijai par NATO apņemšanos palīdzēt Kijivai cīņā pret agresoru.