Putins noraida Trampa ultimātu un draud ar “Orešņik” raķetēm

© Telegram

Putins noraida Trampa ultimātu, bet paziņo, ka ir gatavs apspriest "kompromisus" un "Ukrainas drošību".

Krievija ir gatava izstrādāt "kompromisus" un atbalsta Kijevas priekšlikumu apspriest "Ukrainas drošību" kara noregulējuma ietvaros,

1. augusta tikšanās laikā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko Valaamas klosterī paziņoja Putins.

Ar šādiem pretrunīgiem paziņojumiem Krievijas diktators nācis klajā pēc tam, kad Indija atteicās pirkt Krievijas naftu. Vienlaikus Putins noraida Trampa ultimātu, norādot, ka 2024. gada jūnijā formulētie nosacījumi “situācijas noregulēšanai Ukrainā” paliek spēkā. Putins:

"Ukrainas delegācija pauda domu, ka, iespējams, ir jēga runāt gan par Krievijas, gan Ukrainas drošību visas Eiropas drošības kontekstā. Šādu apsvērumu pauda viens no Ukrainas delegācijas vadītājiem. Kopumā mēs uzskatām, ka tas ir pareizi."

Pēc Putina teiktā, viņš pozitīvi vērtē trīs notikušās sarunu kārtas Stambulā, kurās tika panākta vienošanās izveidot darba grupas politiskos, humānos un militāros jautājumos.

"Mēs vienojāmies, ka varam šādas sarunas sarīkot bez kamerām un bez jebkāda politiska trokšņa mierīgā veidā un meklēt kompromisus," sacīja Putins. Krievijas prezidenta paziņojumi sekoja pēc tam, kad Donalda Trampa retorika kļuva skarbāka, paziņojot, ka viņš ir "vīlies" Putinā un ir gatavs noteikt bargākas sankcijas pret Krieviju, lai pārtrauktu Krievijas naftas piegādi galvenajiem eksporta tirgiem.

Par Trampa mērķi kļuva Indija, kur nonāk apmēram puse no Krievijas pa jūras ceļiem eksportētās naftas. Tramps 1. augustā noteica 25 procentu ievedmuitas tarifus Indijas precēm un piedraudēja ar "soda" tarifiem par turpmāku sadarbību ar Kremli.

Indijas valstij piederošās naftas pārstrādes rūpnīcas šonedēļ apturēja izejvielu iepirkumus no Krievijas, ziņo “Reuters”. Savukārt “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka Indijas valdība ir devusi norādījumus naftas uzņēmumiem sagatavoties pilnīgam Krievijas naftas aizliegumam un meklēt alternatīvus piegādātājus.

Vienlaikus Putins atkārto vecos Kremļa mierizlīguma nosacījumus: Krievija turpinās pieprasīt Ukrainas teritorijas, neitrālu un no kodolieročiem brīvas valsts statusu, kā arī krievu valodas un Krievijas Pareizticīgās baznīcas neaizskaramību, jo pēc Stambulas sarunām Krievija taču draudēja atņemt Ukrainai sešus reģionus.

Putins kārtējo reizi demonstrē it kā piekāpšanos - taču tā ir fiktīva, jo Krievija šīs teritorijas nemaz nekontrolē - to Krievijai nav. Un arī pamiera nosacījumi kopš pilna mēroga karadarbības sākuma Ukrainā nav mainījušies.

“Putins beidzot atbildēja uz Trampa ultimātu. Ar nodeldētām frāzēm par "konflikta iemesliem" un "Orešņik" draudiem (Krievijas Bruņoto spēku vidējas darbības rādiusa virsskaņas ballistiskā raķete - red.). Savai atbildei viņš izvēlējās neformālu vidi: uz soliņa ar Lukašenko atpogātos kreklos. Saturiskas atbildes vietā Putins atkārtoja savus vārdus par "krievu valodas aizsardzību" un jokoja par Trampa vilšanos: "Visas vilšanās rodas no pārmērīgām cerībām." Viņš arī paziņoja par “Orešņik” raķešu palaišanu sērijveida ražošanā (otro reizi - pirmais paziņojums jau bija 2024. gada novembrī) un solīja izvietot šīs raķešu sistēmas Baltkrievijā, raksta "Telegram" kanāls “Важные истории”.

“Tikšanās laikā Valaamā Putins izskatījās acīmredzami nomākts un sanīcis. Bet Lukašenko viņam blakus runāja par nepieciešamību apsēsties pie sarunu galda "kaut vai uz Mēness". Iespējams, Lukašenko tika speciāli pieaicināts, lai šo priekšlikumu virzītu. Pēc Trampa sūtņa Kīta Kelloga vizītes Minskā Lukašenko kļuvis daudz miermīlīgāks. Parādījušās arī versijas, ka Aleksandram Grigorjevičam tikusi solīta daļēja sankciju atcelšana, ja viņš spēs “Putinu pielauzt”, raksta "Telegram" kanāls “Русский декаданс”.

1. augusta vakarā "Telegram" politiskie kanāli jau sāka rakstīt par to, ka Putins, pakļaujoties spiedienam, it kā varētu piekrist 30 dienu pamieram Ukrainā. Taču Putina atbildes žurnālistiem un Krievijas bruņoto spēku virzība frontē liek apšaubīt šīs informācijas ticamību.

Putins jau ir tik tālu paaugstinājis likmes, publiski pieprasot un vienpusēji paziņojot par "jauno reģionu" pievienošanu Krievijai, un aizrāvies ar radikālo "kara līdz pilnīgai uzvarai" propagandu, ka viņam vienkārši vairs nav kur atkāpties, pretējā gadījumā Krievijas “jaunā elite” to nesapratīs.

Svarīgākais