No zvaigžņotajiem sapņiem, kas pildīja Sabīnes un Nika mīlestību, tagad pāri palikuši vairs tikai atmiņu putekļi. Viņi centās saglabāt savu mīlestību divās skolās, bet tas neizdevās.
Sabīne būtu ideāla meitene jebkuram puisim. Visniecīgākā saruna, kas norisinājās starp viņu un vēl kādu pretējā dzimuma pārstāvi, radīja ilūzijas. Visi ievēroja viņas garos, tumšos, pāri pleciem krītošos matus un kristāldzidrās acis. Jau no 14 gadu vecuma viņa izjuta uzmanības apliecinājumus no vecākiem puišiem, kas mācījās vismaz trīs klases augstāk.
Bet Sabīne izvēlējās viņu-garu tumšmati ar brūnām acīm, vīrišķīgu un šarmantu. Ar Niku viņa iepazinās skolas diskotēkā, un pēc trešās kopīgi nodejotās dejas viņš pavadīja meiteni uz mājām, neskatoties uz 5 km lielo attālumu. Pie mājas durvīm viņš maigi satvēra Sabīni aiz vidukļa, piespieda sev klāt un noskūpstīja. Tas bija viņas pirmais skūpsts. Nikam toreiz bija 14, bet Sabīnei 15 gadi. Sabīni mazliet mulsināja doma par romantiskām attiecībām ar jaunāku puisi, bet viņa nespēja pretoties mīlestībai.
Viņi neslēpa savas attiecības nedz no skolotājiem, kuri šķībi skatījās, nedz no vecākiem un klasesbiedriem, kaut gan daudzi uzskatīja, ka Niks nav viņai piemērots, jo ir pārāk egoistisks, pašpārliecināts un neuzticīgs. Bet Sabīne viņu izmainīja, radot draugā maigumu, sapratni un rūpes. Citu skolēnu acīs Niks joprojām izskatījās pēc kretīna, kurš nespēj palaist garām nevienus brunčus. Tā tas nebija –Sabīne zināja.
Lai gan skolā viņiem nebija daudz iespēju satikties, jo katrs mācījās savā klasē, turklāt starpbrīžos bija jāceļo no viena mācību kabineta uz otru, viņi bija izstrādājuši taktiku slepeniem randiņiem. Sabīnei riebās fizikas stundas, Nikam –matemātika. 15 minūtes pirms stundas beigām abi atstāja klases telpu, lai satiktos norunātajā vietā. Viņi runāja, smējās, skūpstījās. Protams, ilgi tā neturpinājās, jo viņus pieķēra, bet tas tikai stiprināja abu mīlestību.
2008.gada Valentīndienā Niks uzdāvināja Sabīnei plīša lācīti un 19 sarkanas rozes, bet meitene pārsteidza draugu ar lielu konfekšu sirdi un gravējumu tajā: kopā ar tevi es zinu, kas ir mīlestība.
Sabīne gaidīja Niku, kad viņš tika atstāts pēc stundām, viņa ziedoja savu brīvo laiku, lai būtu kopā ar viņu pat, ja Nikam vienkārši bija jānokrāso šķūnis.
Negaidīti Sabīnes un Nika dzīvē parādījās Amanda, kura, izlikdamās par Sabīnes draudzeni, ar viltu centās panākt abu šķiršanos. Tas gandrīz izdevās, bet Sabīne nevēlējās ciest, tādēļ noteica draugam ultimātu: ”Vai nu es, vai arī tā...”viņa, nepamirkšķinādama acis, sacīja. ”Sabīn, mana sirds pieder tev!” draugs taisnojās. Dažkārt nepietiek ar izvēli, lai dzīve būtu tāda, kā agrāk. Sabīne nolēma pārbaudīt Nika mīlestību-viņa aizgāja mācīties uz citu skolu, tālāk no nevēlamām personām. Niks viņai sekoja.
Tagad Sabīnei ir 18, viņa mācās 12. klasē, bet Nikam -17, un viņš labi jūtas 11.klasē.
J
auna skola, jauni draugi, jauna vide-tas sniedza cerības, ka viss būs, kā agrāk. Arī šajā skolā viņi sēdēja, rokās sadevušies, gaitenī uz soliņa. Jaunajā skolā Sabīne joprojām jūtas labi, jo šeit viņa gūst atbalstu –te mācās viņas kādreizējie klasesbiedri, ar kuriem Sabīne bija uzsākusi skolas gaitas. Savukārt Niks jauno klasesbiedru, īpaši klasesbiedreņu vidū jutās kā zivs ūdenī. Viņš varēja iztrakoties, izbļaustīties, un jaunās meitenes kļuva viņam pārāk tuvas. Sabīnē tas izraisīja greizsirdību, un meitene knapi spēja valdīt dusmas, kad Jūlija taisnojās par īsziņu rakstīšanu Nikam. ”Ak, tu, liekule, kā es tevi gribētu "izsmērēt" pret sienu!” par laimi, šos vārdus Sabīne izteica tikai domās.
Bija pienācis brīdis, kad Sabīne vēlējās šķirties no sava egoistiskā un uzmanību mīlošā drauga, kurš viņu sāpināja. Meitene bieži tika redzēta raudot, viņa strauji zaudēja svaru un kļuva vēl kalsnāka nekā iepriekš. Bet Niks cīnījās par iespēju glābt šo mīlestību. Viņi staigāja pa pļavu un sapņoja. Niks aplika roku draudzenei ap pleciem un rādīja tālumā. ”Skaties, tur būs mūsu māja! Mēs tur dzīvosim, kad apprecēsimies.” Viņš patiešām sapņoja.
Sabīne joprojām bija iemīlējusies Nikā un centās stundās nedomāt par savu mīļoto, kaut gan tas nebija iespējams.
Viņa gaidīja Ziemassvētkus, taču tā bija liktenīgā reize, kad meitene sajuta Nika vienaldzību. Tas bija šķiršanās sākums. Kā tiesā laulību šķiršanās procesi velkas, tā arī Sabīnes un Nika attiecību pārtraukšana risinājās gliemeža ātrumā.
Jau otro nedēļu viņa ir viena, brīva no attiecībām. Sabīne raugās uz dzīvi pozitīvi, kaut gan Nika dāvinātās lietas: lācīši, kartiņas un fotogrāfijas nemitīgi atgādina par trīsarpus kopā pavadītiem gadiem. Viņa neko nenožēlo, viņa dzīvo ar atmiņām un sapņiem par mīlestību. Abu attiecības pašlaik ir neitrālas, bet grūtākais ir pieņemt, ka Nika vairs nav meitenes dzīvē un ka katru dienu viņu jāsatiek skolā. ”Kur tad tavs draugs, Sabīn?” - uz to viņa atbild, melojot ne tikai citiem, bet arī sev: ”Ā, viņš netika!”
Lai kā Niks censtos kontrolēt emocijas, viņš tomēr izjūt sāpes un nožēlu. Viņa acīs mīt skumjas, brīžiem pat dusmas, kad redz Sabīni ar kādu puisi. Dažkārt viņš mēdz ieskriet sienā, vērodams katru bijušās draudzenes kustību. Varbūt tikai tagad Niks apzinās, ko ir zaudējis un ko, iespējams, neatgūs nekad.