Viens no svarīgākajiem dzīves posmiem cilvēkam ir laiks,kad mācās skolā,kurā tas apgūst mācību priekšmetus,attiecības ar citiem cilvēkiem-gan skolēniem,gan skolotājiem-,skola ir vieta,kur iegūst pamatus lielajai dzīvei:draugi,pirmās mīlestības,pirmās medaļas,pirmās neveiksmes,pirmie mērķi, pirmais svarīgais atēstāts.
Skola katram ir liels piedzīvojums īpaši ja esi kādā iemīlējies,tad rodas vēlme iet uz skolu,iepazīt to cilvēku,varbūt netīšām uzgrūsties viņam virsu,lai viņš tevi pamana. Par savu pirmās mīlestības piedzīvojumu man pastāstīs 12. klases skolniece.
Sveiki,Kristīn!Pastāsti lūdzu,kurā klasē tu māciejies,kad tevi pārņēma pirmās mīlestības jūtas?Kas Tevi tik ļoti piesaistīja pie tā puiša?
Es mācījos 7.klasē,bet viņš bija divus gadus vecāks par mani,tātad 9.klase. Mana loze krita uz viņu. Skolā starp pārējiem viņš ļoti atšķīras. Mani piesaistīja viņa izskats un ģērbšanās stils.
Taureņi vēderā bija?
Jā,protams. Taureņi vēderā pacēla mani gaisā ik reizi,kad redzēju viņu starpbrīžos.
Kā tu centies piesaistīt viņa uzmanību?
Darīju visādas muļķīgas lietas.Skatījos viņa stundu sarakstu un,tad netīšām nogāju garām starpbrīžos gar viņu.Ieguvu viņa mobilā telefona numuru,rakstīju īzziņas,protams,viņš atbildēja,kā arī nedaudz sarakstījāmies draugiem.lv portālā. Pats muļķīgākais bija tas,ka mēs dzīvojām viens no otra netālu un vakaros,kad nebija ko darīt,skatījos pa logu(citreiz arī ar binokli),ko viņš dara. Protams,redzamība nebija diez cik laba,jo bija attālums starp mūsu mājām,nebija arī tā,ka lūrēju logos. Nē,vienkārši skatījos vai viņš bija izgājis ārā,jo tad es ar savu sunīti varēju iziet arā pastaigāties un „netīšām” noiet gar viņa māju.
Kas bija tāds,ko tu izdarīji,par ko tagad nožēlo?
Nožēloju vienīgi to,ka uzvedos muļķīgi un uzbāzīgi uzvedos.
Skolā zināms ātri izplatās gan jaunumi, gan baumas,kā bija ar Tevi,kāds zināja,ka Tev viņš patīk?
Protams,lielākā daļa skola bija informēta. Es pati esmu pļāpīga un tāpēc nav brīnums,ka daudzi zināja par manām simpātijām.
Kāda bija Tavu skolasbiedru attieksme?
Visiem bija vienalga,bet paķircināt un pakaitināt maniem klasesbiedriem ļoti patika.
Vai Jūs sagājāt beigu beigās kopā?
Nē,mēs tā arī kārtīgi neiepazināmies.
Kā Tev liekas,kāpēc tomēr nesagājāt,vai tagad par to priecājies?
Mēs bijām ļoti atšķirīgi un nekas mūs nesaistīja.Priecājos.Es,kā jauns,naivs skuķis sākumā pārdzīvoja,bet ar laiku nāca un gāja citi puiši un par viņu pilnībā esmu aizmirsusi un nemaz nedomāju,tagad varbūt atceros kādu savu muļķīgo rīcību un pasmējos tik par to.
Vai kaut ko mainītu savā darbībā,ja varētu pagriezt laiku atpakaļ?
Būtu nopirkusi stiprāku binokli.(Smejas)
Paldies Kristīnei par jauko un atklāto interviju.