Veselības ministrija (VM) apstiprināšanai valdībā virza Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu turpmākajiem trīs gadiem. Rīcības plāna mērķis ir samazināt mirstību ar sirds un asinsvadu slimībām.
Neatkarīgā, pētot galvenos iedzīvotāju mirstības rādītājus pēdējo desmit gadu laikā, secināja, ka sirds un asinsvadu saslimšanas ieņem pirmo vietu – lai gan katru gadu ar sirds slimībām mirušo skaits samazinās, tomēr tas ir vairākas reizes augstāks nekās citās Eiropas valstīs. Satraucošs rādītājs ir tas, ka 17 procenti mirušo ar sirds slimībām bijuši darbspējas vecumā – no 35 līdz 64 gadiem.
VM norāda, ka pasaulē katru gadu 17,3 miljoni nāves gadījumu saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Arī Eiropas Savienībā (ES) šīs slimības ir biežākais nāves cēlonis. Dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā – 55 procenti no visiem mirušajiem. Šo slimību dēļ mirušo skaits 2011. gadā bija 15 700, un šie rādītāji ir divas reizes augstāki nekā ES. Latvijā mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 478, Somijā – 214, vidēji ES – 222. Vīriešiem priekšlaicīga mirstība ar sirds slimībām ir trīs reizes augstāka nekā sievietēm.
Rīcības plānu VM
iedarbinās vairākos virzienos – profilaksei, lai mazinātu kaitīgo faktoru iedarbību; sirds un asinsvadu slimību veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai; resursu pieejamības uzlabošanai un šo slimību uzraudzībai. VM aprēķinājusi, ka plāna ieviešanai 2014. un 2015. gadā nepieciešami 4,13 miljoni latu. Realizējot plānā paredzētos pasākumus (informatīvās kampaņas, ģimenes ārstu darba uzlabošana sirds slimību jomā, pieejamība kardiologiem, īpaši reģionos, kā arī likumu izmaiņas), VM paredz, ka samazināsies mirstība gan sievietēm, gan vīriešiem
ar asinsrites slimībām –
2011. gadā šis rādītājs vīriešiem bija 242,9 uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2015. gadā to paredzēts samazināt līdz 225; savukārt sievietēm 2011. gadā mirstība ar sirds slimībām bija 85,1 uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2015. gadā to plānots samazināt līdz 65,7.
Tāpat ar sirds veselības plānu valsts cer palielināt to cilvēku īpatsvaru, kas regulāri mēra asinsspiedienu (pierādīts, ka no 100 pacientiem ar asinsspiedienu 140/90 desmit gadu laikā ar sirds slimībām saslimst 18 cilvēki, Latvijā šāds spiediens ir 45 procentiem iedzīvotāju), nosaka holesterīna līmeni asinīs, kā arī samazināt smēķējošo un fiziski pasīvo cilvēku skaitu. Piemēram, pašlaik, pēc pētījumu datiem, asinsspiedienu pēdējā gada laikā mērījis 61 procents vīriešu un 71 procents sieviešu, bet 2014. gadā šim skaitlim vajadzētu būt attiecīgi 65 un 75 procentiem. Holesterīna līmeni pēdējā gada laikā noteikuši tikai 25 procenti vīriešu un 34 procenti sieviešu; plānots, ka pēc diviem gadiem to darīs par pieciem procentiem vairāk cilvēku.
Interesanti, ka ar šo plānu valsts grasās mainīt arī iedzīvotāju uztura paradumus, piemēram, palielināt to cilvēku skaitu, kuri ikdienā uzturā lieto svaigus dārzeņus, kā arī paplašināt to iedzīvotāju loku, kuri nekad ēdienam nepievieno sāli (sieviešu vidū iecerēts sasniegt tādu rezultātu, ka vismaz 52 procenti sāli nepievienos). Ar likuma izmaiņām iecerēts samazināt transtaukskābes pārtikā. Plāns paredz arī ieviest programmu Sirds ortotopiskā transplantācija un, sākot no nākamā gada, veikt piecas šādas operācijas.
***
Iedzīvotāju mirstība ar asinsrites slimībām
2011. gadā kopumā miruši
15 673 cilvēki, tas ir, 761,5 uz 100 000 iedzīvotāju
No tiem ar sirds išēmiskajām slimībām (akūts miokarda infarkts, hroniska sirds išēmiskā slimība, akūta koronārā mazspēja) 8366
Sirds un asinsvadu slimību dēļ
mirušie pēc vecuma (%)
0–34 gadi 0
35–64 gadi 17
65–79 gadi 3
80 un vecāki 45
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs