Valsts prezidents Andris Bērziņš nākamnedēļ tiksies ar vairākām amatpersonām no "Vienotības", bet saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem šobrīd nav ieplānota.
Otrdien, 31.jūlijā, prezidents iecerējis tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V). Saruna ar Āboltiņu iecerēta kā regulāra tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju par aktualitātēm parlamenta darbā, liecina Valsts prezidenta darba kārtības plāns.
Ar Viņķeli plānots pārrunāt valsts sociālā budžeta aktualitātes, kā arī jautājumus, kas skar Valsts sociālās aprūpes centra iestāžu darbības uzlabošanas iespējas. Bērziņš trešdien, 1.augustā, tradicionālajā gandrīz ik nedēļu notiekošajā tikšanās reizē runās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vaicāta, vai sarunu laikā tiks spriests arī par 26.jūlijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem referendumu rosināšanas kārtībā, prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne skaidroja, ka to nevar izslēgt, taču, kā tas redzams prezidenta darba kārtībā, tas nav galvenais paredzēto sarunu temats.
Taujāta, vai prezidenta darba kārtība ļauj nākamnedēļ paredzēt tikšanos ar ZZS, Krapāne sniedza lakonisku atbildi, ka "šobrīd tā nav iekļauta".
Prezidents nākamnedēļ tiksies arī ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītāju Inesi Feldmani un Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.
Kā ziņots, ZZS valde nolēma lūgt tikšanos ar Bērziņu, lai paustu neapmierinātību ar valdošās koalīcijas atbalstītajiem "nedemokrātiskajiem rosinājumiem", pilnveidot referendumu ierosināšanas procedūru, aģentūru LETA informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska.
Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola pieļāvusi, ka prezidents likuma grozījumus varētu atkārtoti nodot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Apvienība "Saskaņas centrs" 26.jūlija vakarā izplatītajā vēstulē aicina Bērziņu likuma grozījumus neizsludināt, bet nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Jau ziņots, ka Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kas noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos. Pārejas periodā Saeimas atsaukšanas rosināšanai parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprināti 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.
Iepriekš Saeimā pieņemtos likuma grozījumus saistībā ar parakstu vākšanas kārtības maiņu Bērziņš atdeva otrreizējai izskatīšanai parlamentā.