Valsts prezidents Andris Bērziņš izveidojis ekspertu grupu valsts pārvaldības pilnveidei, informē Prezidenta kancelejas preses dienests.
Par ekspertu grupas locekļiem apstiprināti LU politikas zinātnes asociētā profesore Daina Bāra, sabiedriskās politikas centra "Providus" politiskās korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps un Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Publiskās pārvaldes katedras asociētā profesore Inga Vilka. Valsts prezidents izvēlētos komisijas locekļus raksturo kā pieredzējušus, akadēmiski brīvus, zinošus un uz savstarpēju sadarbību vērstus cilvēkus.
Kā LETA jau ziņoja, noslēdzot sarunas ar Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, Valsts prezidents Bērziņš pieteica nepieciešamību sākt diskusijas konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldības modeļa pilnveidei.
"Ir svarīgi pārdomāt Latvijas valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, to skaitā starp valsti un pašvaldībām. Pašreizējā kārtība nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību," norādīja Valsts prezidents.
Bērziņš arī pauda viedokli, ka pasaulē un Eiropā ir izveidojusies jauna situācija, kas prasa izlēmīgu un atbildīgu valsts pārvaldību. "Ja šādas varas kvalitātes netiks nostiprinātas, mēs nevarēsim aizstāvēt savas intereses gandrīz 500 miljonu iedzīvotāju lielajā Eiropas Savienībā. Stipra un vienota vietējā vara ir panākumu atslēga Latvijas interešu aizstāvībai," uzskata Valsts prezidents.
Ņemot vērā iepriekšminēto un nepieciešamību pēc gudras, stipras, izlēmīgas un atbildīgas valsts pārvaldes, saprotošas, rīcībspējīgas un modernas vietējās varas, kā arī, lai veicinātu sadarbību starp institūcijām publiskajā sektorā, Valsts prezidenta šodien izveidotās ekspertu grupas uzdevums būs izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus pārvaldes pilnveidei.
Ņemot vērā, ka darba grupai uzticētais uzdevums ir ļoti apjomīgs, konkrēti termiņi darba rezultātam nav noteikti, tomēr šā gada beigās varētu gaidīt pirmos starprezultātus, bet plašākas izmaiņas - līdz nākošajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām. Priekšlikumus plānots lūgt izvērtēt arī Konstitucionālo tiesību komisijai. Uz to bāzes varētu veidot konkrētas likumdošanas iniciatīvas.