Valdība uzņemas lielāku atbildību par pašvaldību pārziņā pārņemtajiem ceļiem [papildināts]

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Turpmāk valsts mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru pašvaldības pārņemto valsts vietējā autoceļa kilometru pārskaitīs ilgtermiņā no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai piešķirtā finansējuma, nevis ne vairāk kā piecus gadus, kā tas bija līdz šim, otrdien nolēma valdība.

Atbilstoši Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības 2023.gada 22.maija sarunās panāktajai vienošanās valdības atbalstītie Ministru kabineta noteikumi "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība" paredz svītrot nosacījumu, ka attiecīgajai pašvaldībai papildu mērķdotācijas finansējumu 1560 eiro gadā par katru attiecīgās pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa vai tā posma kilometru Satiksmes ministrija pārskaita ne vairāk kā piecus gadus, tā vietā paredzot ilgtermiņa valsts atbalsta modeli.

Risinājums paredz papildu mērķdotācijas finansējumu 1560 eiro apmērā par katru attiecīgās pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa vai tā posma kilometru pašvaldībām pārdalīt no valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai piešķirtā finansējuma, tādējādi darbības veicot esošā finansējuma ietvaros.

Pašvaldības pārņemto valsts vietējo autoceļu uzturēšanai var izmantot pašvaldību budžetu līdzekļus, valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām līdzekļus, kā arī piedāvāto papildu mērķdotācijas finansējumu.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka valsts līdzfinansējums tranzīta ielas būvniecībai ir 75% apmērā. Vienlaikus noteikumos tiek precizēts, ka valsts var līdzfinansēt ne tikai tranzīta ielu atjaunošanu, kas ir tikai viena no būvniecības sastāvdaļām, bet jebkādu tranzīta ielu būvniecību, piemēram, pārbūvi.

Latvijā

Iedzīvotāju attieksme pret spoku klātbūtni mājokļos izrādās daudz praktiskāka nekā varētu domāt, liecina oktobrī veiktā “Latio” aptauja. Divas trešdaļas iedzīvotāju būtu gatavi iegādāties māju ar spokiem, ja vien tai būtu, viņuprāt, pievilcīga cena. Dati liecina, ka aptaujātos daudz vairāk biedē pavisam reāli mājokļa trūkumi un draudi – visvairāk cilvēki baidās no ugunsgrēkiem, pelējuma un plaisām pamatos. Savukārt iegādājoties nekustamo īpašumu, vislielākais bieds ir slēpti bojājumi un augstas cenas, nevis mājas vēsture. Kāda ir sabiedrības attieksme pret pārdabiskām būtnēm nekustamajos īpašumos un kādu cenu cilvēki būtu gatavi maksāt par māju, kurā spokojas, skaidro “Latio” veiktā aptauja.

Svarīgākais