Izstrādājot atbalsta pasākumus, valdība rēķinājās, ka vidēji centralizētajai apkurei pieslēgtajiem par vienu megavatstundu apkures sezonā būs jāmaksā aptuveni 150 eiro. Tomēr dabasgāzes cena tirgū uzkāpusi tik strauji, ka arvien vairāk vietās tarifi šo slieksni krietni pārsniedz. Tādēļ princips segt pusi no sadārdzinājuma daudzviet tik un tā nozīmēs vairākkārtīgu rēķinu pieaugumu, vēsta LTV raidījums "de facto".
Piemēram, Ķekavas novadā gada sākumā pašvaldības uzņēmuma “Ķekavas nami” apkures tarifs bija 39 eiro, taču tagad - 279 eiro par megavatstundu. Pat ieskaitot valsts atbalstu, šeit iedzīvotājiem apkure izmaksās 4,4 reizes dārgāk nekā pagājušajā apkures sezonā.
Vietējā iedzīvotāja Valentīna LTV atzina, ka šādu pieaugumu samaksāt nespēs: “Viss ceļas, produkti dārgāki paliek. Bēdīgi vispār.”
Divu bērnu tēvs ķekavietis Guntis atbildēja, ka viņa gadījumā rēķins pieaugšot no aptuveni 150 eiro mēnesī līdz vairāk nekā 600 eiro: “Savā ziņā, ja ir divi bērni, tas būs tā kā sitiens zem jostas vietas. Bet, nu, neko darīt.”
Tikmēr pensionāre Zigrīda teica, ka apkures rēķins gaidāms lielāks nekā viņas 350 eiro lielā pensija. Vaicāta, ko darīs, viņa smejoties atbildēja: “Kāršos augšā. Es nezinu”
Pensionārs Andrejs tikmēr teica, ka apkuri nomaksāt būšot grūti, taču bez tās iztikt nevarot. Savukārt ķekavietis Mārtiņš par rēķinu pieaugumu neuztraucās: “Tie, kas ir strādājuši un pelna tā, kā nākas, tie spēs [nomaksāt]. Tie, kas tikai par minimālo strādā, tie nespēs.”
Uzņēmuma “Ķekavas nami” vadītājs uzsver, ka iemesls tarifa kāpumam ir viens - gāzes cena. Pagaidām līgums par gāzes piegādi ir tikai uz septembri, savukārt nākamajiem mēnešiem piedāvājumi ir pat dārgāki. Uzņēmums cer, ka spēs tarifu noturēt esošajā līmenī: “Mums šobrīd notiek papildu iepirkums par alternatīvo enerģijas avotu. Ja viss būs veiksmīgi, mēs dažas katla mājas pārslēgsim uz propāna-butāna gāzes maisījumu. Tas mums atļautu to tarifu necelt tik augstu, kā tas būtu, ja kurinātu tikai ar dabasgāzi.”
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz šim iesniegti seši siltumenerģijas tarifi, kas pārsniedz 200 eiro par megavatstundu, liecina LTV apkopotā informācija no publikācijām “Latvijas Vēstnesī”:
Šonedēļ skaidrību par tarifu guva arī Rīga - galvaspilsētā apkures tarifs būs aptuveni 170 eiro par megavatstundu. Ierēķinot valsts atbalstu, rīdziniekiem siltums maksās par 75% dārgāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Kaut gan arī Rīga lielā mērā ir atkarīga no dabasgāzes, tarifs ir salīdzinoši zemāks nekā citur tāpēc, ka Rīgas vajadzībām gāzi laikus iepircis “Latvenergo”. Siltuma ražošanai Rīgas lielajās termoelektrostacijās “Latvenergo” izmantos gāzi, kas iepirkta vidēji par 140 eiro par megavatstundu: “Kas ir ļoti tāds priekš mums pozitīvs pārsteigums tāpēc, ka tā ir zema cena. Kā mēs zinām, šobrīd dabasgāzes cena tirgū ir ap 200 eiro un pat virs 200 eiro,” teica “Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš.
“Latvenergo” ir tiesības katru mēnesi tarifu mainīt atbilstoši tā brīža gāzes cenai, tomēr uzņēmums pauž, ka ar salīdzinoši lētāk iepirkto gāzi izdosies Rīgu apsildīt visu apkures sezonu pie nosacījuma, ka patēriņš samazināsies par 15%. Uzņēmuma valdes loceklis un komercdirektors Dmitrijs Juskovecs stāsta, ka tagad “Latvenergo” ir pietiekamas rezerves, lai gāzi pārdotu arī citiem: “Tajā skaitā reģionālajiem siltuma ražotājiem Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā. Pirms divām nedēļām mēs esam atsākuši [izteikt] piedāvājumus, un vairāki uzņēmumi ar mums ir noslēguši līgumus.
Juskovecs neatklāj, par cik “Latvenergo” gāzi pārdos citām pilsētām, taču atzīst, ka cena būs dārgāka nekā Rīgā. Par to liecina arī Jūrmalas un Rēzeknes siltumuzņēmumu paziņotie tarifi, kas abos gadījumos pārsniedz 200 eiro. “Latvenergo” pārstāvis atzina, ka zināmā mērā rīdziniekiem ir paveicies: ““Rīgas siltums” ir mūsu tradicionāls, vēsturisks klients, un mēs zinājām, ka mums viņiem ir jāsaformē šī gāzes rezerve jau kopš februāra. Visi pārējie klienti ir atnākuši vai izrādījuši interesi tik tikko.”
Saeima jau apstiprinājusi valdības plānu segt pusi no tarifa sadārdzinājuma virs 68 eiro par megavatstundu. Tagad jautāta, vai atbalsts pie jaunajiem tarifiem ir pietiekams, ekonomikas ministre Ilze Indriksone atzīst, ka nav: “Noteikti būs nepieciešams kaut kāds papildus krīzes atbalsts tieši tām mājsaimniecībām, kas dzīvo teritorijās, kas dažviet ir pat mazs, neliels ciems, kur ir tikai gāzes apkure, kur šie tarifi ir nesamērīgi, lai palīdzētu ģimenēm, kas varbūt neatbilst trūcīgas, maznodrošinātas personas statusam, bet tomēr nonāk krīzē tieši šajā apkures sezonā, lai šīs izmaksas segtu.”
Nekādus konkrētus, jaunus pasākumus ministre gan nepiedāvā un uzsver, ka galvenais ir, lai cilvēkiem būtu pieejami pašvaldību izmaksātie mājokļu pabalsti. Savukārt idejai noteikt tarifu griestus, virs kuriem izmaksas pilnībā kompensētu valsts, ministrija līdz šim pretojusies, jo tas ministrijas ieskatā nemotivētu siltumu taupīt. Tomēr ministres birojā tagad norāda, ka tarifu griestu noteikšanu plānots izvērtēt vēlreiz.