Nākamgad valsts pamatbudžeta izdevumi plānoti 9,818 miljardu eiro apmērā

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2023.gadam ir aprēķināti 9,818 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 9,307 miljardu eiro apmērā.

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025.gadam.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1,03 miljardu eiro apmērā 2023.gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024.gadam.

Savukārt 2025.gadam izdevumi noteikti 9,266 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024.gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā veido paredzētais papildu finansējums izdevumiem aizsardzībai līdz likumā noteiktajiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumiem, Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai, piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, izdienas pensijas, apbedīšanas pabalsta un pabalsta izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksām, izdevumiem iemaksām ES budžetā, vēlēto amatpersonu un Saeimas iecelto amatpersonu mēnešalgām, 2023.gadam energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem un citiem.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2023.gadam aprēķināti 4,054 miljardu eiro apmērā, 2024.gadam 4,221 miljarda eiro apmērā un 2025.gadam 4,446 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2023.gadam izdevumi palielināti 515,8 miljonu eiro apmērā, 2024.gadam izdevumi palielināti 453,2 miljonu eiro apmērā. 2025.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2024.gadam palielināti 678,4 miljonu eiro apmērā.

Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.

Palielināti izdevumi vecuma un invaliditātes pensiju izmaksām, slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksām, atlīdzības izmaksām par darbspēju zaudējumu un pensijas izmaksām apgādnieka zaudējuma gadījumā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos septiņos mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī valdības pieņemtos lēmumus līdz šā gada 27.septembrim.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada augusta sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP salīdzināmās cenās 2022.gadā pieaugs par 2,8% un 2023.gadā - par 1%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022.gadā būs 16,5% un 2023.gadā - 6,5%.

Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025.gadā sasniedzot 3,4%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025.gadam stabilizēsies 2% līmenī.

Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadam tiek novērtēts 7% no IKP apmērā, kas ir 0,5 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts iepriekš - Stabilitātes programmā 2022.-2025.gadam, ņemot vērā papildu izdevumus atbalsta pasākumiem, kas kopumā pārsniedz virsplāna ieņēmumu apjomu.

Salīdzinot ar Stabilitātes programmu, ir palielinājušies izdevumi valsts speciālajā budžetā valsts un izdienas pensiju indeksācijai, ņemot vērā augsto indeksu. Lai mazinātu augstās inflācijas negatīvo ietekmi mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, šogad indeksācija tika veikta divus mēnešus agrāk nekā ierasts - 1.augustā.

Tāpat šogad paredzēts papildu atbalsts Covid-19 ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī paredzēts nozīmīgs finansējums energoresursu cenu pieauguma mazināšanai šajā apkures sezonā.

Ja 2020. un 2021.gadā kopējais atbalsts, pamatā Covid-19 mazināšanai, tika sniegts attiecīgi 1,3 miljardu eiro (4,4% no IKP) un 2,3 miljardu eiro (7% no IKP) apmērā, tad šogad visiem trim atbalsta veidiem (Covid-19, energoatbalstam un Ukrainas civiliedzīvotājiem) plānoti līdzekļi 2,4 miljardi eiro (6,2% no IKP) apmērā, savukārt 2023.gadam pašlaik ieplānoti 945 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP.

Atbalsta ietekme veido nozīmīgu daļu no vispārējās valdības budžeta bilances, pasliktinot to 2020.gadā par 3,3% no IKP, 2021.gadā par 6,4% no IKP, savukārt atbalsta ietekme uz deficītu 2022.gadā tiek prognozēta 4,4% no IKP un 2023.gadā 1,7% no IKP.

Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 3,3% no IKP 2023.gadā, 0,7% no IKP 2024.gadā un 0,2% no IKP 2025.gadā.

Kopējo nodokļu ieņēmumu dinamika tiek prognozēta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tempiem un pie nemainīgas politikas, saglabājot nodokļu īpatsvaru vidējā termiņā ap 30% no IKP. Sagatavojot budžeta bilances vidējam termiņam, ir ņemts vērā valdības lēmums šā gada pavasarī kāpināt valsts budžeta izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% no IKP 2025.gadā.

Tāpat ņemts vērā atalgojuma pieaugums iekšlietu resorā nodarbinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tieslietu resorā nodarbinātajiem, ņemot vērā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas stāšanos spēkā ar šā gada 1.jūliju, kā arī pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieaugums no 2023.gada 1.janvāra. Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2022./2023.gada apkures sezonai paredzēts atbalsts vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā, tostarp 2023.gadam 0,6 miljardi eiro.

Ņemot vērā straujāku inflācijas pieaugumu, nekā iepriekš prognozēts, kas iespaidoja augstāku IKP pieaugumu faktiskajās cenās, salīdzinot ar Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam, ir samazinājusies vispārējās valdības parāda īpatsvara IKP prognoze vidējam termiņam.

Pēc Valsts kases novērtējuma, kas sagatavots lielas nenoteiktības apstākļos, vispārējās valdības parāds uz 2022.gada beigām varētu veidot ap 42% no IKP un arī nākamajos gados tas stabilizēsies ap 42% no IKP. FM atzīmē, ka nākamajos četros gados pēc grafika ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības septiņu miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.