Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.
Vītola pastāstīja, ka šogad bijuši 16 nolēmumi, ko var uzskatīt par pieaugumu, ja salīdzina ar pagājušo gadu. Vienlaikus 2024.gadā saņemts mazāks skaits jaunu lietu. Vītolas ieskatā, no šogad saņemtajām lietām, iespējams, interesantākā ir saistīta ar jautājumu par Covd-19 pandēmijas laikā piemērotajiem ierobežojumiem. Lietas ir saistītas ar valsts amatpersonām un personām, kas nodarbinātas valsts pārvaldē, kurām bez sadarspējīga sertifikāta bija noteikta dīkstāve un citi pasākumi.
Tāpat no šī gada spriedumiem Latvijas pārstāve izcēla lietu "Ždanoka pret Latviju", jautājumus, kas attiecas uz izglītības reformu, kas sākās pērn un turpinājās šogad. Tāpat ir spriedumi, kas valstij bija nelabvēlīgi, proti, lieta "D. pret Latviju" un "Hanovs pret Latviju".
Vītola skaidroja, ka bijušās Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas gadījumā runa ir par 2018.gada Saeimas vēlēšanām, kurās iesniedzējai bija liegts kandidēt, pamatojoties uz Saeimas vēlēšanu likumu. ECT secināja, ka Latvijā pastāvošais regulējums joprojām ir pamatots. Tas liedz personām kandidēt vēlēšanās personām, kas pēc1990.gada darbojās Komunistiskajā partijā un citās organizācijās, kuras apdraudēja valsts drošību. Atsaucoties uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ECT uzsvēra, ka Latvijai patlaban ir vēl lielāks pamats bīties par savu drošību un pasākumi, kas vērsti uz nacionālās drošības aizsardzību, bija samērīgi.
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās pieminēja trīs spriedumus, kas attiecas uz 2018.gada izglītības reformām. Pirmais spriedums bija par valsts un pašvaldības izglītības iestādēm, otrais - par privātajām izglītības iestādēm, trešais - par pirmsskolas izglītības iestādēm. Visās trijās lietās ECT secināja, ka Latvijas regulējums, kas stājās spēkā 2018.gadā, ir bijis samērīgs un nepārkāpa bērnu un vecāku tiesības uz izglītību un nediskriminē viņus.
"No likumdošanas perspektīvas ir vērtīgi atzīmēt, ka ECT pievērsa uzmanību ta, ka izglītības reforma pakāpeniski ir notikusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tāpat ECT ņēma vērā arī Latvijas vēsturisko situāciju - okupāciju un okupācijas laikā īstenoto rusifikāciju un latviešu valodas apspriešanu," sacīja Vītola.
Šogad spriedums ir pasludināts lietā "Hanovs pret Latviju". ECT konstatēja iesniedzēja pārkāpumu, jo izmeklēšana nebija paveikta, izmeklēšanas iestādes un tās uzraugošās iestādes nolēma izbeigt kriminālprocesu, neizvirzot personai apsūdzībai. Patlaban ir uzsākta sprieduma izpilde, kas turpināsies līdz Eiropas Padomes gala rezolūcijai, ko Latvija ir paveikusi.
Tāpat Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās izcēla spriedumu lietā "D. pret Latviju". Viņasprāt, tas ir nozīmīgs spriedums ne tikai Latvijas sodu izpildes sistēmai. Juridiski tas ir nozīmīgs, jo tas ir pirmais spriedums Latvijas lietās, kur ECT konstatēja sistēmisku problēmu un uzlika valsti veikt noteiktus pasākumus, lai spriedumu izpildītu.
Lietas pamatā ir ieslodzītā sūdzība, ka Latvijas ieslodzījumu vietās pastāv neformālā hierarhija, kur viņš piederēja zemākajā kastā, jo persona bija notiesāta par seksuāla rakstura noziegumiem. ECT secināja, ka Latvijas iestādes un tiesas gadiem ir zinājušas par to, ka neformāla ieslodzīto hierarhija, bet mēģinājumi to novērst, nav bijuši pietiekami. Tie drīzāk bijuši uz konkrētu personu vērsti, nevis sistēmiski. Spriedums ir izpildes stadijā. Birojs iesniedzis pirmos dokumentus un patlaban gaidām atbildi.
Runājot par ANO Cilvēktiesību komitejas lietām, Vītola atzīmēja, ka patlaban ir 11 aktīvas lietas, kurās puses ir apmainījušās ar apsvērumiem. Viņa no 11 lietām izcēla divu veidu lietas. Pirmās piecas saistīts ar PSRS pieminekļu demontāžu, kur noteikti arī pagaidu aizsardzības pasākumi, nākamās - attiecas uz 2018.gada izglītības reformām.
Paralēli šīm lietām ir tādas, kas saistītas ar imigrācijas jautājumiem, taču tie ir individuāli gadījumi, piemēram, persona ir iekļauta to personu sarakstā, kam ieceļot Latvijā ir aizliegts, vai persona lūgusi Latvijā patvērumu, taču tas ir atteikts.
Runājot par nākamo gadu, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās izcēla divas lietas. Pirmā no tām ir ECT lieta "H.M.M. un citi pret Latviju", kas saistīta ar Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu uz Eiropas Savienības ārējām drošībām. Lietā 26 personas - iesniedzēji - apgalvo, ka viņi atstumti no Latvijas robežas. Viņuprāt, šo darbību rezultātā viņi tikuši spīdzināti un pārkāptas citas viņu tiesības. Šajā lietā 12.februārī ir gaidāma ECT Lielās palātas sēde. Šo lietu izskatīs kopā ar līdzīgām pret Lietuvu un Poliju. Vienas dienas laikā būs trīs sēdes un trīs valstis izklāstīs savu pozīciju. Viņa pieminēja, ka Latvijas lietā ir iesaistījušās vairākas citas valstis trešās puses statusā un sniedz savus apsvērumus par ģeopolitisko situāciju un Konvencijas interpretāciju šajā situācijā.
Vītola uzsvēra, ka nākamā gada jūlijā, gaida izskatīšanu ziņojums par ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi. Patlaban komiteja Latvijai ir uzdevusi vairākus jautājumus, tostarp par trauksmes cēlāju aizsardzību, imigrācijas likuma grozījumiem, izglītības sistēmas reformas noslēdzošo posmu. To skatīs nākamajā gadā.
Taujāta par kompensācijām, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās uzsvēra, ka šogad personas pasludinātajos nolēmumos bija lūgušas gandrīz 57 miljonus eiro kompensācijās. ECT kopumā šī gada spriedumos piešķīrusi 22 000 eiro. Vītola skaidroja, ka kompensāciju apjoms ir 0,04% no tā, ko personas ir lūgušas.
Pēc viņas paustā, ja skatās plašākā griezumā, tad vidēji kompensācijas, ja salīdzina ar personas lūgto un tiesas piešķirto, svārstās apmēram no 0,5 līdz 7%, taču tas var būt mainīgi gadu no gada. Savukārt lietās, kas saistītas ar iespējamiem pārkāpumiem, kas saistītas ar tiesību īpašumiem, kompensācijas ir lielākas.
Rezumējot viņa sacīja, ka šogad bijuši 16 nolēmumi. Šogad bija desmit spriedumi, no kuriem astoņos konstatēts pārkāpums. Savukārt sešos lēmumus sūdzības noraidītas, divos spriedumos konstatēts, ka nav pārkāpuma.