Sporta centru attīstībai un renovācijai pietrūkst 31,6 miljoni latu. Šā iemesla dēļ iestrēgusi vairāku rekonstrukcijas un būvniecības projektu tālākā virzība.
Pirmie rindas kārtībā uz līdzekļiem gaida Siguldas un Mežaparka sporta centri. Taču – kad tos piešķir, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav zināms.
Līdz šim sporta infrastruktūras attīstība finansēta ar Valsts investīciju programmas (VIP) palīdzību. No 2000. līdz 2007. gadam ar tās atbalstu uzbūvētas 76 sporta zāles, bet
71 tika pilnībā renovēta. «Pašlaik šī programma ir apturēta. Tā kā projektiem valsts galvojums netiek dots, līdz ar to viss ir apstājies, projekti nekust ne no vietas. Arī Eiropas Savienības līdzekļi atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas šai jomai līdz šim nav bijuši pieejami, lai gan sarunas par to ir bijušas,» skaidro IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne, kas vakar valdībai prezentēja ministrijas informatīvo ziņojumu par sporta būvju turpmāko finansēšanu. Līdz 1. augustam IZM jāizstrādā valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija, nosakot kritērijus valsts finansējuma piešķiršanai.
«It īpaši raizējamies par Siguldas sporta bāzes, kuras kamaniņu trasē 2015. gadā paredzēts rīkot pasaules čempionātu, sakārtošanu. Tuvojas arī ziemas olimpiskās spēles Sočos, un mūsu sportistiem vajadzīga laba sagatavošanās vieta. Bet nu jau pagājuši trīs mēneši, kopš pēdējām sarunām par projektu tālāko virzību, arī par galvojumu 4,9 miljonu latu lielajam finansējumam, kas vajadzīgs trases rekonstrukcijai un sporta kompleksa būvniecībai, bet atbildes no valdības joprojām nav,» teic IZM pārstāve. Ja vēl par Siguldu cerība joprojām esot dzīva, tad attiecībā uz pārējiem sporta centriem tā esot krietni mazāka. Otrajā vietā aiz Siguldas savu kārtu gaida Mežaparka sporta centrs. Arī tur rekonstrukcija (plānotais finansējums – 6,5 miljoni latu) ir nepieciešama, lai sportistiem būtu moderna un plaša rehabilitācijas vieta.
Kā iespējamos risinājumus IZM saskata vai nu VIP atjaunošanā, vai ES naudas, vai arī privātā kapitāla piesaistē. Tam, ka ar privāto naudu sporta centrs var dzīvot, labs piemērs ir Kleisti – kopš 2010. gada valsts naudu centrs ne tikai neprasa, bet jau ieguldījis tā attīstībā 150 000 latu. IZM ir saņēmusi arī citus piedāvājumus privātai partnerībai, piemēram, Daugavas stadiona apsaimniekošanai. Tāpat šogad ar priekšlikumu atbalstīt Murjāņu skolu ministrijā vērsies uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš vēlas skolā attīstīt džudo, par kuru pats interesējoties. Uzņēmējs arī piedāvājis palīdzēt par saviem līdzekļiem aprīkot skolas virtuves bloku.
***
Valsts galvojumi:
• Latvijas Olimpiskās komitejas saistībām olimpiskajiem centriem Latvijā 2001.–2011. gadā – Ls 42 985 463
• Kopējais valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjoms olimpisko sporta centru projektu īstenošanai 2012.–2028. gadā – Ls 59 602 287