IZM iecerējusi mainīt sporta skolu finansēšanas sistēmu

Ir jāveido sistēma, kurā sporta skolām piešķirtu bāzes finansējumu par visiem bērniem, bet uz augstiem sasniegumiem orientētām sporta skolām tiktu piešķirts papildu finansējums, aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs, esošo sistēmu raksturojot kā "tālu no ideāla".

Esošajā sistēmā gan elites grupas, gan ne tik augsta līmeņa grupas varot saņemt vienlīdz lielu finansējumu. Iztrūkstot arī atbilstošu kontroles kritēriju, lai pārbaudītu bērnu skaitu sporta skolās, viņš atzīmēja. Lai arī datus, ko ievada izglītības iestāžu vadītāji, apstiprina federācijas, ministrija vairākkārt esot konstatējusi nesakritības.

Jauno finansēšanas modeli varētu ieviest no 2026.gada 1.janvāra, prognozē Šteinbergs.

IZM Sporta departamenta direktors vērsa uzmanību, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugusi minimālā likme, kam katru gadu tika piešķirts finansējums, bet pieaugošajam audzēkņu skaitam - nē. Pēc Šteinberga sacītā, šogad nākušas klāt sešas jaunas sporta skolas, kurām būtu nepieciešams 0,5 miljoni eiro, taču jaunās skolas tiekot finansētas no atlikuma.

Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes līdz novembra vidum varēja iesniegt sporta atbalsta pieprasījumus. Šteinbergs prognozēja, ka ar esošo finansējumu būs pietiekami 93-95% pieteikumu apmierināšanai. Vienlaikus šobrīd esot grūti spriest, vai finansējums pietrūks, jo notiek pieprasījumu izvērtēšana, ko ministrija apņēmusies veikt "ļoti rūpīgi". Ja izrādīsies, ka tomēr ar ministrijas rīcībā esošo finansējumu nepietiks, to vajadzēs rast valdības līmenī - Šteinbergs nesaskata iespējas papildu finanšu līdzekļus rast sporta budžetā.

Kā ziņots, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome aicinājusi valdību un Saeimu nākamā gada valsts budžetā rast finansējumu profesionālās ievirzes sporta pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.

Atklātā vēstulē biedrības pārstāvji apgalvo, ka pašreiz finansējums sasniedz vidēji 87%, turklāt netiek apmaksāts papildu darbs, piemēram, darbs brīvdienās un sporta nometnēs. Iztrūkstošo starpību sedzot pašvaldības vai vecāki. Taču biedrība prognozē, ka, samazinoties daudzu pašvaldību rocībai nākamgad, saruks arī iespējas segt starpību, ciešot bērnu un jaunatnes sportam.

Treneri ir spiesti strādāt divās, pat trīs darbavietās, tādējādi radot gan izdegšanas draudus, gan veselības problēmas, minēts vēstulē. Biedrība pauž bažas, ka zemā atalgojuma dēļ trenera profesija saista arvien mazāk jauno pedagogu, jo profesija nav konkurētspējīga, pat salīdzinot ar sporta skolotājiem.

Tikmēr IZM skaidro, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas juridiskais ietvars nenosaka valstij pienākumu finansēt tās pilnā apmērā.

Sporta skolām ir tiesības saņemt valsts finansējumu izglītības programmu īstenošanai. Atbilstoši ministrijas sniegtajai informācijai, valsts finansējums ir piešķirts 84 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, tostarp 66 pašvaldību un 18 privātajām izglītības iestādēm.

Šogad finansējuma kopējais apmērs profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 23 405 094 eiro. No tiem pedagogu darba slodzes sabalansēšanai piešķirti 2 305 589 eiro, bet algas likmes paaugstināšanai no 900 līdz 1020 eiro - 995 961 eiro.

Savukārt nākamgad finansējums pedagogu darba samaksai plānots 25 397 016 eiro, kā arī 3 107 400 eiro - pedagogu zemākās algas likmes palielināšanai no 1020 uz 1145 eiro.

IZM atsaucās uz grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas", ar kuriem tika pilnveidota profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas kārtība. Tā nosaka, ka sporta skolās, kurās nav mazinājies izglītojamo un grupu skaits, kā arī ir izpildīti rezultativitātes kritēriji un nosacījumi, nākamajā budžeta gadā tiktu nodrošināts pedagoģisko likmju finansējums ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Tādējādi sporta skolu direktori un dibinātāji, veicot mācību - treniņu grupu komplektēšanu un lemjot par jaunu izglītojamo uzņemšanu, var rēķināties ar noteiktu valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, skaidro ministrija. Aprēķinātais finansējums nevar pārsniegt izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo likmju skaitu.

Lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, noteikti līdzvērtīgāki profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu un noteikti "augstāki, savstarpēji līdzvērtīgāki rezultativitātes kritēriji sporta veidos".

Šogad, saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, reģistrētas 92 profesionālas ievirzes sporta izglītības iestādes, no kurām 66 ir pašvaldību dibinātas, bet 26 - privāto dibinātāju dibinātas. Kopumā sporta skolās izglītības programmas apgūst 46 317 audzēknis 38 sporta veidos 1877 treneru vadībā. Aktuālāko informāciju par 2024.gadu IZM apkopos pēc 15.novembra, jo līdz tam profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm jāiesniedz sporta atbalsta pieprasījumi.

IZM norādīja, ka būtiski ir precīzi nodalīt profesionālās ievirzes sportā un interešu izglītības sportā programmu īstenošanas mērķus un definēt sasniedzamos rezultātus. 56 profesionālās ievirzes izglītības iestādēm līdztekus profesionālās ievirzes programmām īsteno arī interešu izglītības programmas, kuras apgūst 7645 bērni.