Sporta skolas atklāj, kā rīkosies Covid-19 ierobežojumu laikā 

Attēlam ir ilustratīva nozīme. © Romāns Kokšarovs/F64

Ņemot vērā, ka uz laiku tiek aizliegti kolektīvie sporta treniņi telpās, sporta skolas gatavojas izstrādāt audzēkņiem individuālu treniņu grafiku un nodarbības aizvadīt ārpus tām, kā arī daļēji neklātienē, liecina skolu vadības paustais.

"Mums ir vairāki virzieni, pie kuriem strādājam. Tagad ir iedots vairāk laika, lai sagatavotos, iepriekš šāda laika nav bijis," atzina Ventspils Sporta skola "Spars" direktore Solvita Pleinica.

Pēc viņas paustā, "rūdītie" sportisti - vieglatlēti, airētāji u BMX braucēji - treniņus, saskaņojot ar vecākiem, aizvadīs ārā, ja to ļaus laikapstākļi. "Pašlaik laiks Ventspilī lutina," piebilda skola vadītāja.

Daļēji treniņi notiks arī attālināti, bet daļa sportistu tupinās nodarbības individuāli. Pleinica gan skaidroja, ka vēl nepieciešama papildu informācija no Veselības ministrijas (VM) un Izglītības un zinātnes ministrijas par to, vai, piemēram, lielajā vieglatlētikas manēžā var individuāli trenēties viens audzēknis ar treneri vai vairāki jaunie sportisti katrs ar savu treneri.

Treniņus bez ierobežojumiem Ventspilī turpinās Latvijas olimpiskās vienības sportisti, taču precīzāka informācija no valsts nepieciešama par augstas klases sportistu sagatavošanas centra treniņiem, jo pašlaik neesot skaidrs, vai šie sportisti var turpināt darbu bez ierobežojumiem.

Neesot skaidrības arī par skolas gaidāmo akreditāciju, kuras norise ieplānota nākamnedēļ klātienē.

Arī Jūrmalas Sporta skolas direktors Sandis Bērziņš aģentūrai LETA klāstīja, kas iestāde izmantos visus pieejamos treniņu veidus. Lielajām sportistu grupām tiks izstrādāts treniņu grafiks individuāliem treniņiem iekštelpās, tāpat, piemēram, vieglatlēti, futbolisti un regbisti aizvadīs treniņus ārā. Savukārt vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības varēs notikt arī attālināti.

Bērziņš neslēpa, ka skolas mērķis ir maksimāli "redzēt audzēkņus klātienē". Plānots, ka treniņu grafiks nākamajām nedēļām tiks izstrādāts jau šodien, lai jau nedēļas nogalē iestāde būtu gatava valdības apstiprinātajām izmaiņām treniņu norisē.

Arī Jēkabpils sporta skolas direktors Edgars Lamba atklāja, ka treniņus plānots organizēt ārā. Darba organizāciju nedēļas nogalē izglītības iestādes vadība vēl pārrunās ar treneriem.

"Mums ir Mežaparks, pie katras skolas ir stadions," klāstīja Lamba, piebilstot, ka ārā ir visas iespējas nodrošināt nepieciešamo distanci un nepārkāpt arī noteikto maksimālo sportistu skaitu.

Direktors atzina, ka iestādei ļoti negribētos atkal atsākt treniņus neklātienē, tāpēc maksimāli tiks izmantota iespēja trenēties ārpus telpām, ja to ļaus laikapstākļi. "Ja būs tāds rudens kā pagājušajā nedēļā, nebūs nekādu problēmu," piebilda Lamba.

Taču, ja krasi mainīsies laikapstākļi vai epidemioloģiskā situāciju, treniņu process tiks īstenots attālināti.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja VM priekšlikumu uz laiku no 17.oktobra līdz 6.novembrim aizliegt kolektīvos sporta treniņus iekštelpās.

Minētais aizliegums ir ietverts noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

VM norādīja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta arī ar sporta kolektīvu darbību, tāpēc paredzēts uz mēnesi aizliegt kolektīvas sporta nodarbības jeb treniņus iekštelpās.

Ar izmaiņām noteikumos paredzēts, ka turpmāk kolektīvi amatieru sporta pasākumi varēs notikt tikai ārā, neizmantojot ģērbtuves, bet iekštelpās notiks tikai individuālas sporta nodarbības.

Minētais ierobežojums netiks attiecināts uz Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sporta treniņiem pieaugušajiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais