Jaunais Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums palīdzēs atjaunot ES konkurētspēju, piektdien diskusijā "Starpvalstu līgums par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību: tā saturs un nozīme" sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, informēja Saeimas Preses dienestā.
Lai veicinātu izpratni par ES 25 dalībvalstu nesen konceptuāli atbalstīto starpvalstu līgumu, diskusiju ES mājā rīkoja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Diskusijā tika analizēts jaunā līguma politiskais konteksts, institucionālā nozīme, līgumā paredzētie fiskālie instrumenti un ar to saistītie juridiskie aspekti.
"Tieši fiskālai stabilitātei ir jābūt pašreizējās krīzes risinājumu nozīmīgai daļai. Sabalansēta budžeta veidošana ir priekšnosacījums, lai mēs spētu īstenot nākamo, pašu būtiskāko soli ekonomiskās krīzes pārvarēšanai – veikt pasākumus, kas nostiprina solidaritāti un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī," diskusijā teica komisijas priekšsēdētāja.
Tāpat viņa norādīja, ka ekonomiskās, finanšu un valstu parādu krīzes pārvarēšana bijis ES rūpju objekts jau pēdējos divus gadus. "Diemžēl līdz šim Eiropas Savienībai tā arī nebija izdevies rast būtisku uzlabojumu. Šis līgums ir būtisks solis pareizajā virzienā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi un globālo konkurētspēju," atzina Kalniņa-Lukaševica.
Savukārt, analizējot jaunā līguma saturu, komisijas priekšsēdētāja akcentēja trīs nozīmīgākos tā aspektus, tostarp viņa uzsvēra, ka līgumā atzītas eiro zonai nepiederošo līgumslēdzēju pušu tiesības piedalīties tajās eiro zonas augstākā līmeņa sanāksmju daļās, kurās tiek izskatīti jautājumi par konkurenci, eiro zonas globālo uzbūvi un nākotnē piemērojamiem pamatnoteikumiem. "Šī vienošanās iezīmē izpratni un atbalstu neeiro zonas valstu iespējami pilnvērtīgākai dalībai eiro zonas valstu samitos. Jo tieši šis formāts pašlaik rada risku par divu līmeņu jeb divu ātrumu ES dalībvalstu dalījuma veidošanos. Arī Latvijai būs jāpieliek visas pūles, lai šo risku samazinātu," paskaidroja Kalniņa-Lukaševica.
Kā otru aspektu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra līgumā paredzēto sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem. "Saeima kā nacionālais parlaments augstu vērtē līgumā ietverto nosacījumu, kas tiešā veidā iekļauj dalībvalstu parlamentus diskusiju un lēmumu pieņemšanas procesā," teica Kalniņa-Lukaševica un kā trešo aspektu nosauca strukturālo deficītu. "Visbeidzot, līgumā iezīmēts jauns kvantitatīvais rādītājs – strukturālais deficīts. Saskatu to kā kritiski svarīgu principu. Vēlos uzsvērt, ka no sistēmiskā un saturiskā viedokļa manā skatījumā tas ir būtiskākais jauninājums," sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Starpvalstu līgums, par kuru valstis diskutē kopš pagājušā gada decembra, uzliek par pienākumu valstīm nodrošināt nacionālos budžetus bez deficīta vai ar pārpalikumu. Lai to realizētu, valstīm nacionālajos likumos, vēlams konstitucionālā līmenī, jāiestrādā budžeta veidošanas noteikumi, kas neļauj plānot ikgadējos budžetus ar deficītu. Tiesību aktos papildus jāiestrādā korekcijas mehānisms, kas noteiks veidu, kā ārkārtas situācijās radušos deficītus kompensēt ar budžeta pārpalikumiem nākamajos gados, tādējādi nodrošinot bezdeficīta budžetu vidējā termiņā.
To, vai valstis ir korekti iestrādājušas nacionālajos tiesību aktos līdzsvarota budžeta veidošanas principus, pārbaudīs Eiropas Savienības Tiesa. Ja tiesa nolemj, ka valsts nav pilnvērtīgi pārņēmusi minētos principus un valsts nenovērš tiesas norādītos trūkumus, atkārtotā tiesas procesā Eiropas Savienības Tiesa var uzlikt pārkāpējai valstij soda naudu līdz pat 0,1% no iekšzemes kopprodukta apmērā.
Līgumu atteikusies parakstīt Lielbritānija un Čehija.
Jau ziņots, ka Saeima 12.janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu dēļ. Tas arī nosaka fiskālās politikas veidošanas principus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus. Fiskālās disciplīnas principus Latvijā iecerēts arī nostiprināt konstitucionālā līmenī, veicot attiecīgus grozījumus Satversmē.