Latvijā no Eiropas Komisijas (EK) varētu ieplūst 450 miljoni eiro (316,3 miljoni latu) jauniešu bezdarba samazināšanai, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijā pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ina Šteinbuka.
Viņa paskaidroja, ka EK plāno pārdalīt daļu no 82 miljardiem eiro, kas vēl nav rezervēti 2007.‒2013.gada budžetā un Latvija šo naudu varētu apgūt līdz aprīlim, kopā ar EK un sociālajiem partneriem izstrādājot rīcības plānu, kas iekļaujams Nacionālajā reformu programmā.
"Šāda soļa mērķis būtu nodrošināt, ka katrs jaunietis pēc skolas beigšanas būtu nodarbināts augstskolā, praksē vai darbavietā," sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja un norādīja, ka pašlaik jauniešu bezdarba rādītāju ziņā Latvija ietilpst to valstu astoņniekā, kurās ir viszemākā jauniešu nodarbinātība. "Latvijā trešdaļa jauniešu ir nenodarbināti, un tas ir aptuveni 34 tūkstoši no visiem bezdarbniekiem. Taču, ja jauniešiem nav ko darīt, sāk parādīties sociālas sekas – jaunieši vairāk iziet ielās, sāk protestēt, un palielinās policijas darba apmērs," klāstīja Šteinbuka.
Viņa norādīja, ka Nacionālajā reformu plānā vajadzētu paredzēt arī atvieglojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. "Otrs uzsvars, uz ko būtu jāstrādā, ir bezdarba samazināšana, ko varētu sasniegt, sniedzot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kredītu, garantiju un administratīvā sloga samazināšanas veidā," minēja Šteinbuka un piebilda, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi sniedz vislielāko ietekmi uz nodarbinātību. "Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) ir 23 miljoni bezdarbnieku un 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu. Ja viens uzņēmums nodarbinātu papildu vienu darbinieku, bezdarbnieku vairs nebūtu, bet, protams, reālajā dzīvē tā nenotiek, un, ja to izdarītu viena trešdaļa uzņēmēju, būtu jau daudz labāk," teica EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Savukārt izvērtējot Latvijas attīstību ES kontekstā, Šteinbuka to novērtēja ar septiņām ballēm no desmit. "Pretstatā vairumam ES valstu Latvijas ekonomika pieaug, mēs esam atguvuši uzticību finanšu tirgos un likme, par kuru varam aizņemties, ir zemāka nekā treknajos gados. Mums nevajadzēja izmantot visu 7,5 miljardu eiro aizdevumu, un reputācijas ziņā mēs esam pārvērtušies no pārkarsuša slimnieka līdz paraugam," sacīja Šteinbuka, taču piebilda, ka ir arī ne tik labi faktori, kas turpmāk ir jāņem vērā. "Mums ir lielas sociālās problēmas, tieši bezdarbs, kā arī ir arī problēmas ar ES fondu lietderīgu izmantošanu, jo mēs tos izmantojam labi, bet var strīdēties par lietderību, kā arī mums ir liela cilvēku emigrācija," atzina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Eiropadome 30.janvārī apsprieda nodarbinātības pasākumu stimulēšanu, īpaši pievēršoties jauniešu bezdarba jautājumiem. ES dalībvalstis vienojās, ka valstu mērogā nekavējoties ir jāpieliek īpašas pūles, lai uzlabotu darbaspēka pieejamību un samazinātu jauniešu bezdarbu.